/nginx/o/2024/12/08/16532751t1h3454.jpg)
Latvija pašlaik maina veidu, kā glabāt degvielas rezerves. Līdz šim valsts maksāja naftas produktu tirgotājiem, lai tie uzglabātu degvielu pie sevis. Faktiski šie uzkrājumi bija virtuāli. Tagad publisko aktīvu pārvaldnieks “Possessor” pamazām iepērk degvielu no nodevas, ko ikviens pircējs samaksā, uzpildot savu auto. Tie ir 7 centi litrā. Bet no nākamā gada jaunu nodevu sagaida arī aviācijas nozare, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Valsts nolēmusi, ka jāveido 30 000 tonnu rezerves aviācijas degvielai. Lidosta “Rīga” brīdina – politiķu rīcības dēļ lidosta var pazaudēt 200 tūkstoš pasažieru un zemo cenu kompānijas.
Degvielas cena ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, kas ietekmē aviobiļešu dārdzību. Politiķi nolēmuši ieviest jaunu kārtību, kā veidot un apmaksāt aviodegvielas rezerves. Lidosta un citi nozares spēlētāji brīdina, ka tas var būtiski iedragāt Latvijas aviobiznesu.
Aviācijas degvielu tās īpašā sastāva dēļ nevar glabāt pārāk ilgi. Dažu mēnešu laikā tā ir jāizlieto vai arī lidmašīnās to pildīt vairs nevar. Pirms ieliešanas piegādes cisternās, degviela jāfiltrē.
Kā liecina Starptautiskās gaisa transporta asociācijas dati, aviācijas degvielas izmaksas veido vislielāko īpatsvaru – aptuveni 30% no biļešu cenas. Zemo cenu kompānijām un arī tām, kas nodrošina tuvos lidojumus, degvielas ietekme uz biļetēm ir vēl lielāka.
Līdz pagājušā gada beigām degvielas rezerves nodevu iekasēja tikai par tām lidmašīnām - satiksmes un privātajām, kas lidoja iekšzemē. No šī gada ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, ka nodeva jāmaksā par visu - arī starptautiskajiem reisiem. Nodevas apjoms ir 91 eiro par degvielas tonnu (91,26 eiro).
Salīdzinājumam Somija, Lietuva, Anglija, Polija, Horvātija un Īrija šādu maksu nepiemēro. Pārējās valstīs nodevas apmērs variē no 2 līdz gandrīz 22 eiro par degvielas tonnu.
Zigmārs Vestfāls, Biedrības "Latvijas Aviācijas Asociācija" valdes loceklis
“Šis var aizbaidīt lētās aviosabiedrības no Rīgas lidostas projām. Šis var radīt tiešus un ne tikai tiešus - arī netiešus zaudējumus vispār valstij un valsts savienojamībai. Tad, protams, mēs nevaram piekrist šim. Šai gadījumā, ja tie būs 91 eiro, tas nozari īstenībā sagrautu. Tur nav ko daudz aplinkus runāt”.
Liene Freivalde, Starptautiskās lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore
“Tā ietekme uz lidostu, katra papildus maksa, katra papildus nodeva, ļoti kaitē mūsu konkurētspējai. Jo aviopārvadātāji ir ļoti jūtīgi uz maksu izmaiņām un viņu pelnītspēja ir ļoti zema. Un attiecīgi katra papildus maksā rada risku, ka samazinās lidojumu skaits no Rīgas un Latvijas savienojumiem”.
Vēl rudenī ekonomikas ministrs “Nekā Personīga” apstiprināja – par jauno nodevu ar nozari ir radies strīds. Lai arī “Possesor” nauda būtu bijusi jau jāiekasē, tas visu šo gadu nav noticis. Oktobrī bija iespējami divi scenāriji - nodevu likt maksāt aviācijas degvielas tirgotājiem vai arī uzlikt papildus nodevu visiem parastās degvielas pircējiem, kas pēc ministra prognozēm būtu salīdzinoši niecīgs apmērs.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS) (1.oktobris, 2024.gads)
“Uz to lielo apjomu, kas ir jāpērk valsts rezervju fondā un jāglabā, tur šis īpatsvars, ja to mazliet pieliekam klāt, neradītu tik būtisku ietekmi, kā tas radītu tikai aviācijā”.
Kad Enerģētikas likuma grozījumi, kas regulēs aviodegvielas rezervju veidošanu, nonāca Saeimas Tautsaimniecības komisijā, tur deputāti nobalsoja, ka nodeva jāapmaksā aviācijas degvielas tirgotājiem.
Jānis Patmalnieks, Saeimas deputāts (“Jaunā Vienotība”)
“Mums ir starptautiskas saistības, kuras mēs esam uzņēmušies gan Eiropas Savienībā, gan arī Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā”.
Jānis Vitenbergs, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)
“Tad pārējiem par to ir jāsamaksā - katram sabiedrības loceklim, kurš šobrīd jau 7 centus par katru litru maksā. Lai maksātu 8 vai 9? Manuprāt, tas nebūtu taisnīgi”.
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)
“Manuprāt tas ir pārāk riskanti šādi pieņemt lēmumu. Kārtējo reizi kā OCTA gadījumā mēs pieņemam, aizlaižam cauri, bet pēc tam tika identificēsim, ka mūs pamet aviācijas kompānijas un pildās blakus valstīs. Un pašu “airBaltic” cieš un ciešam lidos”.
Kā jaunā norma darbosies, pagaidām neviens nevar precīzi pateikt. Speciāli tam līdz nākamā gada martam tapšot jauni Ministru kabineta noteikumi. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir panākts kompromiss - degvielas tirgotājiem atlaista šajā gadā neiekasētā nodeva. Un, ja viņi apņemas rezerves glabāt paši pie sevis - nodevas apjoms tiks samazināts uz padsmit eiro. Kas tik un tā būs augstāka nekā kaimiņvalstīs. Turklāt ministrija esot piekāpusies un normu ievieš nevis no janvāra, bet nākamā gada vidus.
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
“Tas bija labākais risinājums, kas iespējams, nepārliekot viņu radītās saistības uz citiem patērētājiem”.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS)
“Bet es domāju, ka bažām par ietekmi uz aviācijas biznesu nevajadzētu būt. Katrā ziņā mēs esam pārliecināti, ka tā ietekmē. Nebūs tāda, kā viņu šobrīd mēģina viens otrs uzņēmējs pasniegt”.
Lidostas teritorijā darbojas divas kompānijas, kas piegādā aviācijas degvielu. Kopumā Latvijā to tirgo 6 uzņēmumi. Pagājušajā gadā lidostā uzpildīja 129 177,92 tonnu aviācijas degvielas. Ekonomikas ministrijas un “Possessor” noteiktais daudzums, kas būtu jāuzglabā, sastāda ceturto daļu no visa gada patēriņa. Šo daudzumu pārvēršot, tās ir 581 vilciena cisterna. Aptuveni 10 kravas vilcienu sastāvi. Rīgas lidosta prognozē, ka neskaidrības ap jauno normu var no Rīgas aizbaidīt zemo cenu aviosabiedrības, kas rēķinot katra eiro sadārdzinājumu. Turklāt AIRBALTIC uz 2025. gada lidojumiem jau ir pārdevusi vairāk par 800 000 biļešu no lidostas Rīga, un tajās jaunās nodevas radītais sadārdzinājums nav iekļauts. Kas nozīmē – “airBaltic” tā dēļ radīsies papildus zaudējumi. Ja stātos spēkā nodeva 91 eiro apmērā, pēc “airBaltic” aprēķiniem pasažieru skaits Rīgas lidostā samazinātos par vismaz 3% jeb vidēji par 112 tūkstošiem pasažieru. Kopā lidosta varētu pazaudēt 200 tūkstoš pasažieru.
Zigmārs Vestfāls, Valdes loceklis biedrība "Latvijas Aviācijas Asociācija"
N.P: Ir kaut kāda skaidrība – kur tas viss glabājas, kurš atbildēs par to, kur glabāt, kā no kurienes tiek transportēts?
Z.V: Diemžēl nē. Mūs uztrauca tas, ka tas joprojām savstarpējo vēstuļu komunikācijas rezultātā nav nekur apstiprināts rakstiski – tas mūs uztrauc.
Liene Freivalde, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore:
“Jā, tas laikam ir arī viens no lielākajām nesapratnes un nepatikas izraisītājiem, ka nav bijusi skaidra kārtība un nosacījumi, no kura laika, kāpēc, kur, kurš un cik daudz glabās un kurš un cik par to maksās”.
Starp citu – no nākamā gada visām aviokomopānijām jāsāk ilgtspējīga aviācijas degvielas izmantošana. Tas varot samazināt lidmašīnu radītās oglekļa emisijas līdz pat 80%. Bet šī degviela būs dārgāka un arī ietekmēs biļešu cenas.