Noskaties ⟩ No valsts budžeta līdzekļiem finansē kampaņas pret dabas aizsardzību (1)

Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu aizsardzība ir obligāts dalībvalstu pienākums. Par tā nepildīšanu pret Latviju jau 2019. gadā sākta pārkāpumu procedūra. Valdība Briselei solījusi, ka labosies, taču aizsargājamās teritorijas aizvien nav noteiktas. Ministru kabinetā pret to iebilst ZZS.

Armands Krauze, Zemkopības ministrs

“Pirmās ir ekonomiskās intereses. Ja mēs varam sabalansēt ekonomiskās intereses, tad mēs varam atvēlēt līdzekļus dabas aizsardzībai, klimata pārmaiņām”.

Latvijā vērtīgas ekosistēmas atklātas 670 tūkstošos hektāru. Vairāk nekā 300 tūkstoši no tiem atrodas mežā. Tie ir tikai 10% visas mežu teritorijas, un daļa jau tagad ir dabas liegumi, tāpēc lielai ietekmei uz kokrūpniecību nevajadzētu būt.

Eksperti apsekojuši vairāk nekā miljonu hektāru un atzīmējuši vietas, kur Latvijā atrodamas vērtīgas dabas ekosistēmas. Šie dati ir publiski un visiem pieejami. Kopš dabas vērtības sakartētas, 11 tūkstošos hektāru unikālie meža biotopi nocirsti. Vairāk nekā puse "Latvijas valsts mežos".

Par dabas aizsardzību atbildīgie ir bezspēcīgi - kamēr nav noteikti liegumi, biotopu iznīcināšana nav noziegums.

Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore

“Viņi legāli var cirst ārpus aizsargājamām teritorijām biotopus. Arī teritorijās reizēm var cirst legāli biotopus. Ja normatīvais akts to neaizliedz, tas ir legāli”.

NP: Bet tā ir tāda, jūsuprāt, ļaunprātība?

D.V: Tā ir pilnīgi apzināta rīcība.

Dagnis Dubrovskis, AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis

“Tas, ka ir atrasts biotops kaut kur mežā, Latvijas normatīvie akti nenosaka, ka viņš tūdaļ ir jāizņem no saimnieciskās aprites un jāizslēdz. Šiem biotopiem ir dažādi vērtības līmeņi. Viņš ir ieskaitīts biotopos, bet varbūt ar zemāku vērtību. Tāpēc ļoti bieži gadās, ka mums ir jāskatās uz šo teritoriju, lai mēs nodarītu pēc iespējas mazāku postījumu, vienlaicīgi gūstot pēc iespējas lielāku labumu sabiedrībai, ekonomikai un arī klimatam”.

Ziņojums par biotopu aizsardzību valdības gaiteņos nonāca jau gada sākumā. Neskaitāmu iebildumu dēļ tas līdz Ministru kabineta sēdei nenonāca. Tagad apspriešanā ir pārstrādāts variants. Tas paredz liegumus 52 tūkstošos hektāru un potenciāli - buferzonu ap tiem. Tajā saimnieciskā darbība nebūs pilnībā aizliegta.

Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore

“Šī mums bija atkārtotā skaņošana, mums bija iepriekšējā raundā, tā var teikt, bija 10 dažādas organizācijas, kas pauda viedokli. Tagad tas skaits ir pieaudzis līdz 19”.

Pret biotopu aizsardzību mežu apsaimniekošanas un kokapstrādes organizācijas rīko konferences un seminārus. Pasākumos un medijos nozare brīdina: liegumi iznīcinās kokrūpniecības nozari.

Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes fakultātes dekāns

“Tas, ko es gribētu nosaukt par karu, kas tiek realizēts pret mežu nozari. Varbūt skarbi nedaudz, bet tā tas ir un tas ir beidzot jāatzīst. Tas tiek darīts mērķtiecīgi, lai izņemtu saimnieciskos mežus no aprites”.

Šonedēļ Jelgavā mežu nozarei veltītu konferenci rīkoja Latvijas Mežu sertifikācijas padome. Pasākuma nosaukums - "Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā". Konferenci atklāja zemkopības ministrs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes pārstāvis Māris Liopa.

Māris Liopa, Zemkopības ministra ārštata padomnieks

Uz mežiem bagāto valstu rēķina, lai cik tas nebūtu nepatīkami, Rietumeiropas valstis cenšas attaisnot savu iepriekšējo, varbūt pat gadsimtu gaitā veikto dabas resursu nesaudzīgu izmantošanu.

Latvijas Mežu sertifikācijas padome konferences rīkošanai no valsts saņēmusi 13 tūkstošus (12 832) eiro. Vēl 48 tūkstošus (48 245,13) šī organizācija no valsts saņēmusi izglītojošai programmai par mežu apsaimniekošanu. Pērn tā konferencei un apmācību programmai saņēma 64 tūkstošus eiro (63 650).

Padomē kopā ar Liopu ir Daiga Grīnfelde no “Latvijas valsts mežiem” un Āris Jansons no mežzinātnes institūta “Silava”. Galveno biedrības ienākumu daļu veido privātā kokapstrādes uzņēmuma “Latvijas Finieris” ziedojumi – vairāk nekā 250 tūkstoši pērn, un 170 tūkstoši gadu iepriekš. Kā visi kokrūpnieki, Finiera vadība cenšas panākt, lai tam nesamazinātos pieejamie koksnes resursi.

Budžeta naudu šiem projektiem piešķir Meža attīstības fonds. Finansējuma dalīšanu vada zemkopības ministrs. Liopa konferencē pieteikts kā ministra padomnieks.

Māris Liopa, Zemkopības ministra ārštata padomnieks

NP: Vai tur neveidojas interešu konflikts?

M.L: Neveidojas, tā iemesla dēļ, ka, pirmkārt, es esmu ārštata padomnieks. Otrs, es jau teicu, tā ir devītā reize, devītā konference.

Liopas argumenti atkārtojas - Eiropa neņem vērā Baltijas un Skandināvijas īpašo situāciju, bet uzliek mums tādas pašas vides prasības kā Rietumos, kur dabiski meži ir teju iznīcināti. Klimata mērķu sasniegšanai jāfokusējas uz valstīm, kur situācija ir sliktāka, bet Eiropa vēlas izbraukt uz to valstu rēķina, kur mežu vēl ir daudz. Dabas aizsardzība ir kaitīga ekonomikai.

Māris Liopa, Zemkopības ministra ārštata padomnieks

NP: Vai tas nozīmē, ka līdz šim tā tie meži ir pārāk plaši izcirsti vai pārāk intensīvi izstrādāti?

M.L: Es gribētu vispār uzreiz varbūt nedaudz nomierināt šo jautājumu. "Izcirsti" - redziet, Latvijā ir pietiekoši augstā līmenī mežsaimniecība jau ļoti ilgus gadus. Un nenoliedzami ir tā, ka ilgtspēja, ko es arī pieminēju arī savā uzrunā, tomēr tiek ievērota.

Skarbāku viedokli Liopa pauž intervijās portālā zemeunvalsts.lv. To veido Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija. Organizācija nav atklājusi savus biedrus, bet tās vienīgā amatpersona ir Liopa. Līdz 2023. gadam, kad biedrības vadītājs kļuva par ministra ārštata padomnieku, tās ienākumi bija pieticīgi. Šogad Portāla uzturēšanai no budžeta iedalīti 46 tūkstoši eiro (45910,13), pagājušajā gadā – 69 (68 654). Portālā publicētas ziņas par meža nozares pasākumiem, jaunumiem, kā arī viedokļi.

No portāla “Zemeunvalsts.lv”

Māris Liopa: “Mēs zaudējam konkurētspēju. Konkurētspējas zaudēšana samazina ienākumus, bet ienākumi vajadzīgi arī Eiropas Savienības drošības nodrošināšanai. Ja mēs runājam par Latviju, tad zemes izmantošanas nozaru vājināšana atstāj iespaidu uz valsts drošību”.

Māris Liopa, Zemkopības ministra ārštata padomnieks

“Tas ir Latvijas mežu un saistīto nozaru portāls, kurš ir ļoti labi attīstījies, ir ārkārtīgi augsti novērtēts arī no lasītājiem. Latvijā tādu līdz šim nebija”.

Viesturs Ķerus, Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

“Es pilnīgi neesmu pārsteigts par to, ka caur Zemkopības ministriju Zeme un valsts finansē no valsts budžeta, bet Zeme un valsts ir tīri tāds meža nozares propagandas portāls, kur cik, cik gudri un pareizi mēs, un cik stulbi tie, kas nav sapratuši, cik mēs esam gudri un pareizi”.

Meža attīstības fonda finansējumu saņem nozares balvu pasniegšanas pasākumi, mežzinātnes institūta Silava pētījumi, pasākumi bērniem, nozares žurnāls "Baltijas koks", laikraksts "Meža Avīze", tematiskās lappuses nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, kā arī raidījumu cikli televīzijā un radio.

Arī Meža īpašnieku biedrība saņem Meža attīstības fonda naudu. Tai šogad piešķirti 52 tūkstoši eiro, pērn - 38 (38 128). Biedrību vada bijušais "Latvijas valsts mežu" padomes prieksšēdētāja vietnieks Arnis Muižnieks. Organizācijas padomē strādā "Latvijas finiera" prezidents Uldi Biķis un Mārtiņš Līdums, kurš apvieno arī amatus "Silavā" un "Latvijas valsts mežu" vadībā. Meža īpašnieku biedrība lepojas, ka tās biedri apsaimnieko 67% visu valsts mežu teritoriju, kas nozīmē, ka "Latvijas valsts meži" ir ietekmīgākais organizācijas biedrs. Valsts mežiem kompensācijas par aizsargājamām teritorijām nav paredzētas. Pret kompromisiem par kompensācijām privātajiem meža īpašniekiem biedrība ilgstoši iebildusi.

Novembrī Ministru kabinets apstiprināja aizsargājamas teritorijas ierīkošanu pie Kokneses, jo tur mīt reti sikspārņi. Privātu mežu tur ir maz, ierobežojumi pieticīgi - tie pat neaizliedz kailcirti, taču valdība par sikspārņiem diskutēja stundu.

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

“Lūdzu jūs apsvērt atlikt šo noteikumu pieņemšanu, līdz tiek reāli mainīti normatīvie akti par kompensācijām. Lai arī šie noteikumi neskar ļoti lielu privāto īpašnieku sociālo grupu, bet mēs pirms nedēļas dzirdējām valsts svētkos, ka ikviena ģimene ikviens cilvēks Latvijai ir svarīgs”.

Viesturs Ķerus, Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

“Reizēm ir acīmredzama vēlēšanās kavēt šo te kompensāciju sistēmas uzlabošanu. Ja mēs runājam, piemēram, par finanšu avotu, ja mēs rosinām, piemēram, ka varētu to no kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma, kur ir paredzēts finansējums arī mežiem, tad nē, tas mums noteikti ir [jādara] no valsts budžeta. Bija ierosinājums par zemes maiņu, ka meža īpašniekam iedod citu meža vietā. Tur arī nez kāpēc Meža īpašnieku biedrības pārstāvis solīja asus protestus pret šo. Es īsti nezinu, neviens jau nespiež to zemi mainīt. Tā būtu vienkārši viena no iespējām”.

Dabas vērtību postīšanu aizliedz likums. Tā kā, nu, likums būtu jāievēro šā vai tā, bet šīs kompensācijas būtu veids, kā atalgot meža īpašniekus, kas savos mežos ir nodrošinājusi šo te dabas vērtību klātbūtni.

Vides sargi atzīst, ka tā ir problēma, ka gan valsts, gan privātiem mežiem prasības ir vienādas. Dabas vērtību visvairāk ir tieši "Latvijas valsts mežos" un, ja panāktu, ka valsts uzņēmums tās sargā, privātos varētu likt mierā. Taču privāto meža īpašnieku intereses pārstāv Meža īpašnieku biedrība, kur lielākais biedrs ir LVM, bet vadībā viens no lielākajiem kokrūpniekiem.

Meža īpašnieku biedrībā ilgus gadus strādāja Aiga Grasmane. Viņa 2023. gadā kļuva par Zemkopības ministra padomnieci, bet tagad Klimata un enerģētikas ministrijā vada Klimata pārmaiņu departamentu. Viņas vadībā top plāns panākt klimatneitralitāti, kurā viens no elementiem - vecu mežu aizstāšana ar jaunākiem. Tā veidošanu sāka Dagnis Dubrovskis - ilggadējs Latvijas Lauksaimniecības universitātes, ko tagad sauc par Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitāti, Meža fakultātes profesors un dekāns. Tagad viņš ir "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis. Arī Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe nāk no Zemkopības ministrijas - viņš bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītāja vietnieks.

Edvards Kušners, Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs

“Tie biznesi, kas izmanto zemi - gan lauksaimniecības, gan meža zemi - ir savā ziņā iespiesti resursu ierobežojumā. Un, lai augtu, viņiem ir divi ceļi: vai nu būtiski audzēt produktivitāti, vai palielināt izstrādi no tā zemes hektāra, kas ir iespējams. Manuprāt, tas ir iemesls, kāpēc šie lobiji ir tik agresīvi, jo viņi, ikviens bizness normāli grib augt”.

Tas jautājums, protams, ir, vai tik salīdzinoši nelielam ekonomikas sektoram drīkst būt tik liela teikšana par sabiedrības resursu, kurš ir nozīmīgs lielai daļai sabiedrības. Un te ir jautājums par proporciju. Te nav melns vai balts. Nav runa par to, ka visi meži ir vajadzīgi rekreācijai vai ka visiem mežiem jābūt industriālām teritorijām.

Viesturs Ķerus, Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

“Šobrīd mēs arī diskutējam par pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos. Mēs norādām uz to, ka no šī aprēķina vajadzētu izņemt šos aizsargājamos biotopus. Bet otra puse, tai skaitā Zemkopības ministrija mums saka - valsts mežos ir tik daudz cērtamu mežu, ka tas, vai tur izņem tos biotopus vai nē, tas neko nemaina. Un atkal, ja valsts mežos ir pāri galvai mežu, ko varētu nocirst. Tad tas, ka no šiem daudzajiem mežiem izvēlas iznīcināt šos te aizsargājamos biotopus, ja tas nav izmisums, tad tā ir ļaunprātība”.

Realitātei tuvāku situāciju nozares pasākumos atklāj kokrūpnieki; viņi min aprēķinus, kas liecina – tikai 14% mežu drīkst cirst kokus. Pārējais ir izcirtumi, jaunaudzes un dabas parki vai liegumi.

Konferencē 20.septembrī

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents

“Mums kā kokrūpniekiem - mēs varam runāt par 3,2 miljoniem hektāru, tā ir taisnība. Bet tajā brīdī, kad mēs plānojam tuvāko piecgadi, septiņgadi, mēs nerunājam par 3,2 miljoniem. Mēs skatāmies, kas notiks tajās teritorijās jeb apmēram 450 tūkstošos hektāru, kas ir mūsu tā sauktajā ekspluatācijas fondā jeb tuvākajos gados iegūstamā koksnes vieta”.

Mums ir tikai divas iespējas – vai nu mēs ejam atpakaļ un mēs tiešām gudri aizsargājam šos 57 tūkstošus hektāru, ko mums prasa Eiropa, par to nestrīdamies. 35:04 Vai otrs moments – pateikt, jā mēs izgriežam šo laukumu ārā un tas ir aizsargāts, tur mēs nedrīkstam elpot, bet tad atļaujiet visos pārējos saimnieciskajos mežos uzvesties kā somiem, noņemiet jebkādus saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Mežu nozare pēdējos gados mēģinājusi atvieglot noteikumus. 2022. gadā tas izdevās un valdība atļāva cirst tievākus un jaunākus kokus. Satversmes tiesa šo lēmumu gan atcēla. Tagad Zemkopības ministrija tādu ierosinājumu valdībā iesniegusi atkārtoti.

Meža nozares cilvēki norāda, ka arī dabas aizsardzības organizācijas saņem finansējumu no valsts, proti, caur Vides aizsardzības fondu. Tiesa gan, šīs biedrības nevada par nozari atbildīgās ministrijas un iestādes un nepārstāv atsevišķas uzņēmēju grupas intereses.