:format(webp)/nginx/o/2024/12/08/16532800t1hc03f.jpg)
Budžeta aizsegā koalīcija vēl nevienojās par tādu nozīmīgu amatu kā Latvijas Bankas prezidents. Lai gan jau otrdien no rīta beidzas termiņš oficiālai kandidātu izvirzīšanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Noskaties ⟩ Kazākam pārmet novēlotu ziņošanu par ECB plāniem paaugstināt procentu likmes (2)
Valdība nevar atļauties politisko nestabilitāti. Tā aizstāvot nākamā gada budžetu šonedēļ Saeimā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Esot nepieciešams turpināt iesāktos darbus gan pie drošības stiprināšanas, gan jautājumiem, lai celtu iedzīvotāju labklājību. Tomēr opozīcija asi kritizēja valsts naudas sadali un uzsvēra, ka netiek pietiekami domāts par iedzīvotāju interesēm.
Lai arī ir plānotas nodokļu izmaiņas, kas skars lielu sabiedrības daļu, dzīves dārdzību tas nemazinās, jo pieaugs vairāki citi nodokļi.
Budžeta aizsegā koalīcija vēl nevienojās par tādu nozīmīgu amatu kā LB prezidents. Lai gan jau otrdien no rīta beidzas termiņš oficiālai kandidātu izvirzīšanai.
Drošības un konkurētspējas vai nevienlīdzības un izmisuma budžets.
Kāpjot tribīnē, lai debatētu par valsts naudas sadali, Saeimas pozīcijas un opozīcijas deputāti izmantoja atšķirīgus epitetus. Lielāko budžetu aizsardzībai Latvijas vēsturē (1 559 433 634 eiro), algu pieaugumu iekšlietu sektora darbiniekiem, uzlabojumus nodokļu politikā koalīcija sauc par galvenajiem ieguvumiem nākamā gada budžetā.
Tomēr opozīcija uzsver, ka arī ekonomiskā drošība ir svarīga un ģimenes ar bērniem un maziem ienākumiem nodokļu izmaiņas nesasniegs.
Ilze Indriksone, Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība)
“Daudzbērnu ģimenes saka, ka sociālā nevienlīdzība ir palielinājusies un atbalsts ir samazinājies. Pirktspējas ziņā tas ir ļoti mainījies par sliktu ģimenēm ar bērniem.”
Savukārt Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja no ZZS, vaicāta, ko atbildētu tiem, kuri saka – šis budžets nav taisnīgs ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar maziem ienākumiem, norāda – budžets ir tāds, ka mēs nevēlamies celt nodokļus. “Izaugsme varbūt nav bijusi tāda, kādu mēs to gribētu.”
Edmunds Jurēvcs, Saeimas deputāts, Jaunās Vienotības frakcijas priekšsēdētājs
“Lai arī izšķiršanās bija sarežģīta, vienā rokā bija iekšējā drošība, kur mēs īstenojām savas prioritātes, otrā rokā bija atbalsts vidusslānim, tai skaitā bērniem. Vai varēja vairāk? Šajā budžeta situācijā – nē.”
Lai arī daudz kam nauda nākamā gada budžetā neatradās, iesaldēt algas valsts pārvaldē strādājošajiem koalīcija nebija ar mieru. Arī Saeimas deputāti nākamgad saņems vairāk. (Saeimas deputāta alga 2025. gadā būs 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas (+110 eiro).)
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no ZZS uz jautājumu, vai deputātu algu ierobežošana, nevis iesaldēšana, bija atbilstoša, norāda – tas ir diskutabls un debatējams jautājums. “Mēs redzējām, kas notika. Tas arī nav pareizi, ka deputātiem desmit gadus necēla un iesaldēja algas. Likums jau ir pieņemts. Tas nekur nemainās,” sacīja Mieriņa, ka par šo jautājumu Saeimas prezidijā tika lemts solidāri.
Opozīcija arī vērtēja, ka šis budžets ir izveidots uz parāda un ir pārāk optimistisks.
Edgars Tavars, “Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Apvienotais saraksts)
“Nāksies atteikties no šiem tēriņiem, jo šīs IKP prognozes ir neatbilstošas un iespējams gada vidū vai gada otrajā pusē nāksies mazināt izdevumus valsts pusē. Valsts pārvalde ir nenormāli uzblīdusi.”
Savukārt Saeimas deputāts, Latvija Pirmajā vietā frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Slešers norādīja, ka “Vienotība” solīja par 5% samazināt ierēdņu skaitu. “Viņi nemaz nav sākuši samazināt. Situācija tik slikta, ka mums jau ir 3% deficīts no IKP. Tad griežam!”
Lielākā opozīcijas kritika veltīta budžeta lāpīšanai uz nākotnes pensionāru rēķina, jeb 1% procenta pārvirzīšanai no 2.pensiju līmeņa uz 1. Pensiju līmeni. Tas četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro.
Taču par šīs naudas atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav. Saeimas deputātu ķeršanos pie 2. pensiju līmeņa samazināšanas par kļūdu iepriekš bija nosaucis arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, jo viņa skatījumā tas apdraud pensiju sistēmas ilgtspēju. Tomēr Saeima viņa iebildumus neņēma vērā.
Kazāka pilnvaru termiņš šajā tautsaimniecībai un Latvijas reputācijai nozīmīgajā amatā beidzas jau pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī. Kaut Kazāks jau laikus paudis gatavību vadīt banku arī nākamos piecus gadus, koalīcija nesteidzas viņu atbalstīt.
Šobrīd par Kazāku ir gatavi balsot vienīgi “Progresīvie”. Taču ar viņu deviņiem deputātiem Saeimā nepietiek, lai Kazāku oficiāli izvirzītu.
Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, Progresīvie frakcijas vadītājs
“Mūsuprāt, labākais un piemērotākais kandidāts ir šī brīža Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Tas kā, un vai tas izdosies, tas man gan pagaidām vēl nav skaidrs.”
Atšķirīgs vērtējums par Kazāka darbu Latvijas Bankā ir Zaļo un zemnieku savienībai. Tā aicinājusi pārējās Saeimas frakcijas uzklausīt Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa redzējumu par Latvijas Bankas darbu.
Ekonomikas ministrs no ZZS, Viktors Valainis, vaicāts, vai Bērziņš būtu labāks kandidāts Latvijas Bankas vadītāja amatam nekā Kazāks, atbild apstiprinoši. “Nu, acīmredzami. Ne tikai mūsu, bet arī frakcijas ieskatā,” teic Valainis.
Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (ZZS)
“Mēs redzam, ka tie izaicinājumi, ar kuriem būtu jāstrādā Latvijas Bankai, prasa aktīvāku rīcību nekā tā ir bijusi līdz šim. Un mēs vērtējam Kazāka kungu nevis pēc pēdējā pusgada, bet kopumā piecu gadu periodā.”
Ir tikai viens politiskais spēks, kas paudis atbalstu esošajam vadītājam. Neviens cits to nav izdarījis. Tas jau liecina, ka esošajam nav atbalsta.
Iespējams, ka aiz jautājuma – mainīt vai nemainīt Latvijas bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku slēpjas kāds politiskais tirgus. Taču, ja koalīcija nevienojas par vienu kandidātu un to ievēl ar opozīcijas balsīm, tad tas būtu skaidrs signāls par koalīcijas nestabilitāti.
Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)
“Mums vēl ir līdz 10. decembrim iespēja vienoties par vienotu koalīcijas kandidātu, tad skatīsimies kādas ir tās opcijas. Jo, mūsuprāt, “Jaunā Vienotība” ir teikusi, ka tā nevēlas redzēt tieši politiķi šajā vadītāja amatā. Bet “Vienotība” šobrīd nav izvirzījusi savu kandidātu. Svarīgi, lai tas būtu profesionāls, sabiedrībā labi zināms, spējīgs strādāt Latvijas Bankā. Kazākam kungam vienmēr ir arī bijis “Vienotības” atbalsts, un kā es teicu, jāsaprot, kas tas galu galā būs tas kandidāts, par kuru mēs spēsim vienoties.”
“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka dažu “Jaunās Vienotības” valdības lēmumu kritika no Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka puses nav galvenais iemesls koalīcijas lielākās partijas nogaidošajai rīcībai.
Vairāki “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti, balsojot par Kazāku pirms pieciem gadiem no viņa bija sagaidījuši stingrāku pozīciju pret komercbankām, kas pēdējos gados nav veicinājušas kreditēšanu īpaši reģionos.
Savukārt 2022. gada vidū, kad Eiropas Centrālā banka sāka paaugstināt procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim (Kazāks ir ECB padomes loceklis), Latvijas parlaments to esot uzzinājis pārāk vēlu. Un grūtībās nonākušo Latvijas hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam tikuši tērēti lieli resursi, tai skaitā valsts nauda.
“Jaunajai Vienotībai” pašai sava kandidāta Latvijas Bankas prezidenta amatam nav, tāpēc pastāv versija, vai nu koalīcijai īsajā atlikušajā termiņā tomēr vienoties par Reini Bērziņu, vai pirms Kazāka pilnvaru termiņa beigām viņa vietā kā pagaidu vadītāju iecelt vienu no vietniekiem.
Tomēr Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšana nebūs tā, kas var satricināt Evikas Siliņas valdības trauslos pamatus.
Premjere arvien atklātāk demonstrē savu neapmierinātību ar to, kā “Progresīvo” satiksmes ministrs Kaspars Briškens vada “Rail Baltica” projektu. Taču izvairās no tiešas atbildes, vai drīzumā notiks ministru rokāde un vai kāda cita no koalīcijas partijām, uzņemoties atbildību pār satiksmes nozari, tiktu ar to galā labāk.
Evika Siliņa, taujāta, vai Satiksmes ministriju, viņasprāt, varētu veiksmīgāk vadīt citas koalīcijas partneri, piemēram, ZZS, atbildēja – nav tik vienkārši veikt izmaiņas. “Es esmu vērtējusi satiksmes ministra darbu, nav noslēpums, ka “Rail Baltica” un vairāki infrastruktūras projekti ir ļoti sarežģīti,” norāda Siliņa. “Nav tik vienkārši runāt par to, ka varētu būt tādas vienkāršas izmaiņas. Bet satiksmes ministram būs paraugstunda un tāds sabiedrības viedoklis būs noteikti, kad nākamnedēļ runāsim ar “Rail Baltica” pārvaldību.
Dažas minūtes pēc budžeta apstiprināšanas ZZS piektdien vēlu vakarā izplatīja paziņojumu, ka oficiāli virza Latvijas Bankas prezidenta amatam Reini Bērziņu.
Jāpiebilst, ka viņš arī pirms pieciem gadiem bija kandidāts uz šo amatu, taču tolaik tika norādīts uz viņa senajām ciešajām saiknēm ar politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli.
Bērziņš savulaik kandidēja arī Saeimas vēlēšanās no Šķēles un Šlesera kopīgā politiskā spēka “Par Labu Latviju”.