Kazāks atspēko pārmetumus par savulaicīgu politiķu nebrīdināšanu saistībā ar procentu likmju celšanu

"Aicinu atklāti pateikt, kas ir konkrēta kritika man un Latvijas Bankai. Tā ir parādījusies tikai pēdējo nedēļu laikā, kas liek uzdot jautājumu par patieso motivāciju," sacīja Kazāks, aicinot sākt atklātu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu diskusiju.

Pēc Centrālajā bankā minētā, Kazāks par to, ka negatīvas procentu likmes nav normāla un ilgtspējīga situācija un ka tās augs, vairākkārt brīdināja 2021.gadā gan toreizējo "Jaunās vienotības" Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, gan arī publiski, tostarp arī Saeimas deputātus Latvijas Bankas ikgadējo atskaišu laikā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat politiķi brīdināti gan par inflāciju, kas pakāpeniski sāka pieaugt 2021.gada laikā, gan par nemērķēta Covid-19 atbalsta ietekmi, gan par Latvijas strukturālo politiku, kas ir nepieciešama inflācijas mazināšanai. Arī uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2022.gada martā, intervijā aģentūrai LETA Kazāks uzsvēra, ka rekordzemo likmju laiks eirozonā ir aiz muguras.

"Sākoties karam Ukrainā un turpinoties pandēmijas efektiem, inflācija auga, un bija skaidrs, ka atbilstoši būs jāreaģē Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei," sacīja Kazāks,

piebilstot, ka jau 2021.gada decembrī tika mazināti ECB atbalsta pasākumi pandēmijas seku pārvarēšanai, un pēc tam monetārās politikas īstenotāji ķērās pie likmju celšanas. Par to tika informēts ne tikai medijos, bet arī divpusējās sarunās ar atbildīgajiem politiķiem, kā arī Saeimas komisijas, piemēram, 2022.gada 6.aprīlī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē.

Latvijas Bankas prezidents arī pauda neizpratni par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) izteiktajiem pārmetumiem par nepietiekamo kreditēšanas attīstību, tostarp Kazāks atgādināja, ka pēc Latvijas Bankas iniciatīvas sasauktajā un Ministru prezidenta vadītajā Finanšu sektora attīstības padomes sanāksmē 2023.gada pavasarī kreditēšanas atbalstam katrai institūcijai tika uzdoti konkrēti darbi.

Kazāks norādīja, ka Latvijas Banka savus "mājasdarbus" izpildīja līdz 2023.gada beigām, kas ir ļāvis kreditēšanai pārvarēt zemāko punktu un augt straujāk par ekonomiku un straujāk nekā eirozonā vidēji.

Vienlaikus būtiski šķēršļi kreditēšanai, pēc viņa minētā, ir saistīti ar pārmērīgo regulējumu būvniecības jomā, pie kuras atbildīgā Ekonomikas ministrija ir sākusi aktīvu darbu tikai pēc vairākkārtējām norādēm uz šo problēmu, un progress panākts pavisam nesen.

"Kreditēšana ir kā pulkstenis - ja ķeras kaut viens zobrats, pulkstenis nestrādā," uzsvēra Kazāks.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka vairāki "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti, balsojot par Kazāku pirms pieciem gadiem, no viņa bija sagaidījuši stingrāku pozīciju pret bankām, savukārt 2022.gada vidū, kad ECB sāka paaugstināt procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, Latvijas parlaments to esot uzzinājis pārāk vēlu.

Jau vēstīts, ka Saeima 2019.gada 12.decembrī Kazāku ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz piecu gadu periodu, kas sākās 2019.gada 21.decembrī.

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, taču no politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

Saeimas deputāti kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz otrdienai, 10.decembrim.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, savukārt partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) un partijas "Vienotība" valdes kopsēdē par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem plānots lemt pirmdien.

Opozīcijas partija "Stabilitātei" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Likums "Par Latvijas Banku" paredz, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.