Iesūti ziņu!

Video "Neaizrijies, neapvemies!" Siliņa skaidro Smiltēnam izteikto frāzi budžeta debašu laikā

Raksta foto
Foto: Ieva Ābele, Saeima, TVNET kolāža

Budžeta debates allaž Saeimā izsauc karstas diskusijas, un tā tas noticis arī 6. decembrī, kad no tribīnes uzstājies Edvards Smiltēns (AS). Uz viņa teikto asi reaģējusi premjerministre Evika Siliņa (JV), kura no sēdvietas veltījusi šādu repliku: "Neaizrijies, neapvemies!" Pirmdien viņa žurnālistiem skaidroja savu sacīto.

6. decembrī notika rudens sesijas septiņpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums, kuru vadīja Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Šajā dienā, kā liecina Saeimas stenogramma, tika diskutēts par likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam." Deputāti nāca klajā ar saviem priekšlikumiem, kā arī notika balsojumi par konkrētajiem priekšlikumiem. 

Tribīnē kāpa arī Smiltēns, kurš runāja ne tikai par demogrāfijas problēmu Latvijā, bet arī "Rail Baltica" projektu un drošību. 

""Rail Baltica” arī nav risinājuma ne šī, tātad nākamā gada budžetā, ne vidēja termiņa budžetā, kas nozīmē, ka nav atbilžu uz šiem jautājumiem," pauda Smiltēns. "Un, Siliņas kundze, tā ir jūsu atbildība, ka cilvēks, kas ir, kā "Progresīvie" teica, “Rail Baltica” līderis, gadiem bijis sistēmā, šobrīd šo projektu vada."

VIDEO FRAGMENTS GARĀKĀ APJOMĀ. Budžeta debatēs 6. decembrī Saeimā uzstājas Smiltēns, pēc viņa noiešanas Siliņa velta repliku:

"Un visbeidzot – drošība. Labā ziņa, ka mums ir daudz naudas tajā, bet labs jautājums – kā šī nauda tiek izlietota? Bet pāri naudai ir viens cits jautājums: kā premjere pieļauj to, ka ministrs metodiski grauj uzticību drošības nozarei un premjere neko nedara? Tieši neko. Ne prasa atbildību – neko!" uzsvēra Smiltēns. "Secinājums ir ļoti vienkāršs: jūs neesat šīs valsts vadītāji, kas valsti kaut kur vestu, jūs esat šīs valsts valdītāji, un 2026. gadā tas mainīsies. Paldies."

Tieši pēc Smiltēna paldies izteikšanas un noiešanas no tribīnes – premjere no savas sēdvietas sauca: "Neaizrijies, neapvemies!" Tiesa, viņas sacītajam pa virsu sāka runāt sēdes vadītāja, kura jau tribīnē deva vārdu deputātam Kristapam Krištopanam (LPV).

ĪSAIS VIDEO FRAGMENTS. Siliņas sauciens pēc Smiltēna runas

Siliņa nenožēlo sacīto

" Deputāts Smiltēns izteica personīgus aizvainojumus no Saeimas tribīnes, uz kuriem sekoja reakcija. Opozīcijas organizētajā kampaņā neiesaistamies," tā portālam TVNET komentēja Siliņas padomniece  Elīna Lidere.

Savukārt Siliņa žurnālistiem pirmdien vērtēja, ka Smiltēns esot viņu personīgi apvainojis, sakot, ka viņa neesot spējīga vadīt šo valdību, neskatoties uz to, ka šis jau ir otrais budžets, ko viņas vadītā valdība ir iesniegusi Saeimā.

"Es nenožēloju to, ko es pateicu. Esmu dzīvs cilvēks, emocionāls. Es domāju, ka man arī ir tiesības uz šādiem apvainojumiem reaģēt," klāstīja premjere.

"Noteikti nē," uz jautājumu, vai viņa atvainosies par saviem izteikumiem, atbildēja Siliņa.

Smiltēnu un "Vienotību" saista ilgāka attiecību vēsture - viņš savulaik pārstāvēja šo politisko spēku, bet pēc tā pamešanas pušu attiecības ir saspīlētas. Politikas kuluāros pušu savstarpējā privātā nepatika tiek atzīmēta kā būtisks iemesls tam, kāpēc JV un AS nav vienā valdībā.

2024.gada vasaras izskaņā tika nopludināti ieraksti, kas liecināja, ka AS redzamākais politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns konsultējis bijušo partijas "Vienotība" biroja vadītāju Normundu Orleānu, kad viņš iesaistījies skandālā par norisēm "Vienotībā". Aģentūras LETA rīcībā esošie sarunu ieraksti liecināja, ka Orleāns konsultējies ar Smiltēnu saistībā ar situāciju partijā "Vienotība" brīdī, kad tā tika apsūdzēta aplokšņu algu maksāšanā un mēģinājumā ietekmēt Saeimas vēlēšanas. Atsevišķu Orleāna sarunu ieraksti lika domāt, ka Smiltēns sniedzis padomus Orleānam par to, kā rīkoties, Orleānam nākot klajā ar pārmetumiem partijai, kā arī atsevišķos gadījumos viņi saskaņojuši darbības.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu