Tieši pēc Smiltēna paldies izteikšanas un noiešanas no tribīnes – premjere no savas sēdvietas sauca: "Neaizrijies, neapvemies!" Tiesa, viņas sacītajam pa virsu sāka runāt sēdes vadītāja, kura jau tribīnē deva vārdu deputātam Kristapam Krištopanam (LPV).
ĪSAIS VIDEO FRAGMENTS. Siliņas sauciens pēc Smiltēna runas
Siliņa nenožēlo sacīto
" Deputāts Smiltēns izteica personīgus aizvainojumus no Saeimas tribīnes, uz kuriem sekoja reakcija. Opozīcijas organizētajā kampaņā neiesaistamies," tā portālam TVNET komentēja Siliņas padomniece Elīna Lidere.
Savukārt Siliņa žurnālistiem pirmdien vērtēja, ka Smiltēns esot viņu personīgi apvainojis, sakot, ka viņa neesot spējīga vadīt šo valdību, neskatoties uz to, ka šis jau ir otrais budžets, ko viņas vadītā valdība ir iesniegusi Saeimā.
"Es nenožēloju to, ko es pateicu. Esmu dzīvs cilvēks, emocionāls. Es domāju, ka man arī ir tiesības uz šādiem apvainojumiem reaģēt," klāstīja premjere.
"Noteikti nē," uz jautājumu, vai viņa atvainosies par saviem izteikumiem, atbildēja Siliņa.
Smiltēnu un "Vienotību" saista ilgāka attiecību vēsture - viņš savulaik pārstāvēja šo politisko spēku, bet pēc tā pamešanas pušu attiecības ir saspīlētas. Politikas kuluāros pušu savstarpējā privātā nepatika tiek atzīmēta kā būtisks iemesls tam, kāpēc JV un AS nav vienā valdībā.
2024.gada vasaras izskaņā tika nopludināti ieraksti, kas liecināja, ka AS redzamākais politiķis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns konsultējis bijušo partijas "Vienotība" biroja vadītāju Normundu Orleānu, kad viņš iesaistījies skandālā par norisēm "Vienotībā". Aģentūras LETA rīcībā esošie sarunu ieraksti liecināja, ka Orleāns konsultējies ar Smiltēnu saistībā ar situāciju partijā "Vienotība" brīdī, kad tā tika apsūdzēta aplokšņu algu maksāšanā un mēģinājumā ietekmēt Saeimas vēlēšanas. Atsevišķu Orleāna sarunu ieraksti lika domāt, ka Smiltēns sniedzis padomus Orleānam par to, kā rīkoties, Orleānam nākot klajā ar pārmetumiem partijai, kā arī atsevišķos gadījumos viņi saskaņojuši darbības.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).