Arī šonedēļ gaidāmā Eiropas Centrālās bankas padomes (ECB) sanāksme gandrīz droši būs tendēta jau iepriekš pieminētajā virzienā. Ja runājam par tiem, kas naudu iegulda uz fiksētiem procentiem, tad pretēji kredītņēmējiem ar aizdevumiem uz mainīgām procentu likmēm viņu dzīve līdz šim bija visai laba. Tagad šo divu personāžu labsajūta no procentu likmēm kardināli mainās. Ja runājam par krājējiem, tad viņu spēja aizsargāt savus ietaupījumus pret inflāciju, izmantojot banku termiņnoguldījumus, ir sasniegusi savu kritisko robežu. Var pat teikt, ka šī robeža ir pārkāpta. Kā liecina Latvijas Bankas dati uz šā gada 2.decembri, lielāko banku noguldījuma likmes mājsaimniecībām uz 12 mēnešiem ir 2,5% gadā. Kad par noguldījumos gūto pelņu vēl nomaksā ienākuma nodokli, šis skaitlis ir tuvs 2%, kas faktiski ir līdzvērtīgs līmenis patēriņa cenu pieaugumam mūsu valstī. Ja inflācija turpinās pieauguma tendenci, var pat teikt, ka, atdodot bankai naudu depozītā, šo līdzekļu pirktspēja samazināsies. Vēl ir atsevišķas bankas, kuras saskaņā ar centrālās bankas 2.decembra datiem noguldītājiem ir labvēlīgākas un spēj sasniegt pat 3,5%. Ar šādu - paaugstinātu procentuālo ienesīgumu pagaidām vēl var mēroties ar inflāciju, taču šī situācija visai drīz var mainīties. Kāpēc tā? Par to šai rakstā.