Steidzīgais autovadītājs ceļā pavadīja divas stundas un astoņas minūtes, patērēja 7,5 litrus degvielas (jeb 12 litrus uz 100 km) un izraisīja sešas potenciāli bīstamas situācijas: vienu reizi strauji bremzēja, divas reizes pamatīgi paātrinājās un trīs reizes strauji brauca līkumā. Savukārt prātīgais autovadītājs ceļā pavadīja divas stundas un 21 minūti, patērēja 6,6 litrus degvielas (jeb 10,6 litrus uz 100 km) un neizraisīja nevienu potenciāli riskantu situāciju.
"Rezultātā finišā starp abiem vadītājiem bija vien 13 minūšu starpība, kas ir aptuveni 10% no kopējā ceļā pavadītā laika. Patērētās degvielas daudzums steidzīgajam bija par nepilniem 15% lielāks, taču viņš (noteikumu robežās) savu automašīnu pamatīgi nodzenāja. Attiecīgi eksperimenta laikā iegūtie rezultāti gluži loģiski liek jautāt, vai 10% ieguvums laikā atsver degvielas patēriņu, tehnikas nolietojumu, stresu vadītājam, atšķirības CO2 izmešos un potenciāli riskantos momentus, kas bija saistīti ar strauju braukšanu līkumos un strauju bremzēšanu," retoriski jautā "Mapon" Partnerattiecību pārdošanas nodaļas vadītājs Raivis Bondars.
Viņš atgādina, ka lielāks riepu nodilums, bremžu kluču, disku un citu detaļu nolietojums, kas paātrinās, braucot ne tik līgani, palielina gan auto uzturēšanas izmaksas tā ekspluatācijas laikā, gan arī samazina pēcpārdošanas vērtību. Tāpat jāņem vērā, ka vairāk patērētas degvielas nozīmē arī vairāk CO2 izmešu. Ja uzņēmums tēmē uz izmešu samazināšanu, nelīdzena, nelīgana un agresīva braukšana nepalīdzēs sasniegt ilgtspējas mērķus.