/nginx/o/2024/12/09/16534444t1h2661.jpg)
Kas īsti nosaka auto ilgtspēju? Vai tās ir auto iebūvētās tehnoloģijas, autovadītājs vai šo abu faktoru mijiedarbība? Cik gatavi esam izmantot tehnoloģiju priekšrocības savā labā, un kādas tehnoloģijas būs pieejamas un vajadzīgas tuvākajā nākotnē, lai garantētu drošu un ilgtspējīgu braucienu? Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un "Mapon" īstenotajā satiksmes eksperimentā “Stūrē uz nākotni ilgtspējīgi!” noskaidrojam, vai ātra braukšana palīdz sasniegt ilgtspējas mērķus.
"Automašīnas kļūst arvien "zaļākas", bet vai tikpat ilgtspējīga ir arī to īpašnieku domāšana? Ikdienā redzam, ka daudzi runā par atbildīgām izvēlēm, taču praksē, vismaz auto jomā, tādas izdara vien retais. Droši vien tas nav tikai nezināšanas vai negribēšanas dēļ, nereti pakalpojumu sniedzēji ierobežo savu klientu iespējas veikt atbildīgas izvēles, piedāvājot ilgtspējīgas ierasto produktu alternatīvas par krietni augstākām cenām. Taču tādas jomas kā braukšanas kultūra vai ātruma izvēle gan ir tikai un vienīgi paša autovadītāja rokās. Globālas pārmaiņas sākas ar maziem, taču apzinātiem soļiem, tostarp ar savu atbildības robežu apzināšanos, attieksmes maiņu un jaunu, ilgtspējīgu paradumu veidošanu ne vien individuālā, bet arī organizāciju līmenī," norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Eksperimenta "Stūrē uz nākotni ilgtspējīgi" laikā diviem autovadītājiem tika dots vienāds 60 kilometru garš maršruts pa Rīgas ielām, kas varētu būt salīdzināms ar piegādes kurjeru ikdienas maršrutiem, jo pa pilsētu vajadzēja braukt krustu šķērsu, vairākkārt paviesojoties abos Daugavas krastos. Toties uzdevumi katram autovadītājam bija atšķirīgi: vienam visi kontrolpunkti jāizbrauc pēc iespējas ātrāk, otram – jābrauc ekonomiski.
Steidzīgais autovadītājs ceļā pavadīja divas stundas un astoņas minūtes, patērēja 7,5 litrus degvielas (jeb 12 litrus uz 100 km) un izraisīja sešas potenciāli bīstamas situācijas: vienu reizi strauji bremzēja, divas reizes pamatīgi paātrinājās un trīs reizes strauji brauca līkumā. Savukārt prātīgais autovadītājs ceļā pavadīja divas stundas un 21 minūti, patērēja 6,6 litrus degvielas (jeb 10,6 litrus uz 100 km) un neizraisīja nevienu potenciāli riskantu situāciju.
"Rezultātā finišā starp abiem vadītājiem bija vien 13 minūšu starpība, kas ir aptuveni 10% no kopējā ceļā pavadītā laika. Patērētās degvielas daudzums steidzīgajam bija par nepilniem 15% lielāks, taču viņš (noteikumu robežās) savu automašīnu pamatīgi nodzenāja. Attiecīgi eksperimenta laikā iegūtie rezultāti gluži loģiski liek jautāt, vai 10% ieguvums laikā atsver degvielas patēriņu, tehnikas nolietojumu, stresu vadītājam, atšķirības CO2 izmešos un potenciāli riskantos momentus, kas bija saistīti ar strauju braukšanu līkumos un strauju bremzēšanu," retoriski jautā "Mapon" Partnerattiecību pārdošanas nodaļas vadītājs Raivis Bondars.
Viņš atgādina, ka lielāks riepu nodilums, bremžu kluču, disku un citu detaļu nolietojums, kas paātrinās, braucot ne tik līgani, palielina gan auto uzturēšanas izmaksas tā ekspluatācijas laikā, gan arī samazina pēcpārdošanas vērtību. Tāpat jāņem vērā, ka vairāk patērētas degvielas nozīmē arī vairāk CO2 izmešu. Ja uzņēmums tēmē uz izmešu samazināšanu, nelīdzena, nelīgana un agresīva braukšana nepalīdzēs sasniegt ilgtspējas mērķus.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)