Gada inflācijas "viļņošanās" tuvākajos mēnešos pastiprināsies, norāda analītiķi (1)

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane atzīmēja, ka gada inflācija Latvijā jau nedaudz ilgāk par gadu ir zem 2%, šo robežu nedaudz pārsniedzot vien šogad novembrī.

Vienlaikus viņa norāda, ka inflāciju varētu raksturot kā vairāk matemātisku parādību, jo tā tiek rēķināta kā cenu pārmaiņas gada laikā, taču psiholoģiski vieglāk uztverams varētu būt cenu līmenis, nevis inflācija.

"Ieejot veikalā un redzot iemīļotos produktus, kuriem cena ir krietni augstāka nekā pirms pandēmijas, grūti izprast zemos inflācijas rādītājus un noticēt tiem. Tomēr tā kā straujākais cenu kāpums notika nevis pēdējā gada laikā, bet gan 2022.gadā, cenu līmenis ir izmainījies, bet inflācijas līmenis pašlaik ir zems," skaidro Opmane.

Viņa arī norāda, lai cenu līmenis nokristos iepriekšējos līmeņos, būtu nepieciešama deflācija, tomēr tāda pašlaik netiek prognozēta un arī ekonomikas veselībai deflācija nebūtu labvēlīga.

"Pirms sākt domāt, ka "viss ir slikti", jāatceras, ka cenas nav vienīgās, kas mainās laika gaitā. Gan vidējā, gan minimālā alga Latvijā kopš 2019.gada ir pieaugusi par aptuveni 60%. Cenas šajā laikā augušas mazāk - par nepilniem 35%," piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.

Tāpat viņa atzīmē, ka savukārt saistībā ar argumentu, ka Latvijā cenas ir kā Eiropā, ieskatoties datos, ir jāsecina, ka cenu līmenis pārtikai un apģērbam tiešām ir līdzvērtīgs Eiropas Savienības vidējam līmenim, bet pakalpojumu cenas Latvijā ir būtiski zemākas, tiem cena vidēji ir vien divas trešdaļas no Eiropas Savienības vidējā cenu līmeņa.

"Ja gribas visu redzēt drūmos toņos, var atlasīt tam atbilstošus faktus un tā pamatot savu viedokli. Tomēr skatoties plašāk - jā, cenu līmenis ir pieaudzis, bet tajā pašā laikā auguši arī iedzīvotāju ienākumi, turklāt cenu pieaugums arī tuvākajos gados sagaidāms mērens, ļaujot iedzīvotāju pirktspējai vēl vairāk nostiprināties," uzsver Opmane.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šobrīd piedzīvojam inflācijas viļņošanos, kas tuvākajos mēnešos pastiprināsies.

Viņš prognozē, ka decembrī gada inflācija Latvijā varētu sasniegt 3%, bet tad tā atkal atkāpsies uz zemākiem līmeņiem.

"Patlaban inflācija ir sasniegusi līmeni, kas Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieskatā ir uzskatāms par pietiekami zemu, lai sniegtu zemas inflācijas ieguvumus. Taču vairums iedzīvotāju ir citās domās un to inflācijas uztvere ir krietni augstāka," piebilst Gašpuitis.

Viņš min, ka inflāciju joprojām uz leju velk zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Turklāt īpaši saasināti tas tiek uztverts, ja kāpums skar pārtikas, veselības un komunālo pakalpojumus.

"Lai arī darba algas pieaugums nodrošina pirktspējas atjaunošanos, tas norit ļoti nevienmērīgi. Tādēļ ne tikai Latvijā jūtams aizgājušās augstās inflācijas nogurums, kas atsaucas arī politiskajos procesos," pauž Gašpuitis.

Tāpat viņš norāda, ka tuvākajā laikā uzstādījums par lielāku valsts iejaukšanos cenu noteikšanā varētu saglabāsies. Taču tas drīzāk draud ar papildu birokrātijas sloga un uzņēmējdarbības sarežģītības pieaugumu, kaut būtu darāms pretēji. Birokrātiskā sloga mazināšana un konkurences veicināšana ir pamatnoteikums konkurētspējīgām cenām. Nozīmīgs virziens, kur būtu jāiegulda lielāka enerģija, ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību efektīvāka darbība.

Gašpuitis arī norāda, ka joprojām būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu iespējamā nestabilitāte, kas šobrīd gan bažas nerada.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka patēriņa cenu ziņā ir aizvadīts kārtējais mierīgais mēnesis, un gada inflācijas līmenis ir ļoti tuvs monetārās politikas mērķim.

Tajā pašā laikā viņš arī atzīmē, ka ir preces, kuru cena strauji pieaug.

"Pārtikas izejvielu cenas kopumā ir stabilas, bet notikumi biržās šogad ir ļoti kaitējuši vairāku tādu produktu pieejamībai, kas dara dzīvi gardāku," min Strautiņš.

Viņš arī atzīmē, ka no maija beigām līdz augusta beigām "S&P" GSCI pārtikas indekss eiro izteiksmē samazinājās par septīto daļu, kopš tā brīža atgriežoties pavasarim raksturīgajā līmenī. Indekss joprojām ir apmēram par ceturto daļu zemāks nekā bija 2022.gada pavasarī, tādējādi lielam satraukumam nav pamata.

"Izejvielām, kas nosaka pārtikas pamatproduktu izmaksas, tās ir mērenas, vienīgais izņēmums ir sviests, kura cenu līkne turas visu laiku augstākajā līmenī, ko sasniedza augusta beigās," piebilst Strautiņš.

Viņš arī uzsver, ka pārtikas izejvielas, kas šobrīd ir ļoti dārgas, ir nevis pamatprodukti, bet dažādas baudvielas, pirmkārt, kafija, apelsīnu sula un kakao, un to visu cenas ir rekordlīmeņos. Turklāt kafija un sulas koncentrāts turpina strauji sadārdzināties, bet kakao cenas svārstītās ap punktu, ko sasniedza martā.

"Šo notikumu pēcgaršu palīdz saldināt ievērojamais cukura cenu kritums no biržu virsotnēm - tas novembrī veikalos maksāja par 9% lētāk nekā septembrī, bet "vienkāršie" saldumi bija par 1% lētāki. Gada laikā cukurs ir kļuvis pat par 27,4% lētāks," min Strautiņš.

Tāpat viņš norāda, ka ir sagaidīta šā gada labās olīvu ražas ietekme veikalu plauktos, un attiecīgi olīveļļa novembrī bija par 1,6% lētāka nekā oktobrī.

"Interesanti, ka kopējās pārtikas cenas veikalos mēneša laikā ir nedaudz samazinājušās, kas šajā laikā nemēdz notikt. Pēdējo reizi pārtikas mēneša deflācija novembrī bija 2019.gadā, bet tipiskā novembrī salīdzinājumā ar oktobri cenas pieaug par 0,6%," min Strautiņš, pieļaujot, ka šajā gadījumā nozīme varētu būt bijusi nozarei pievērstajai uzmanībai valstiskā līmenī, bet notikumi preču kategorijās tāpat pieļauj varbūtību, ka svarīgākas bija nejaušības, kā arī ilglaicīgu nozares attīstības tendenču ietekme. Piemēram, mēneša laikā lētāki kļuva augļi, kamēr parasti to cenas krīt septembrī un oktobrī, bet ne novembrī.

Strautiņš arī atzīmē, ka novembrī par 0,3% lētāki kļuva apģērbi un apavi, kā tas šajā laikā mēdz būt, jo "nepacietība neļauj sagaidīt Ziemassvētku un janvāra izpārdošanas". Arī atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem cenas novembrī mēdz samazināties. Par veiksmi patērētājiem turpretim var uzskatīt degvielas cenu samazināšanos par 0,2%, lai gan cenas degvielas biržās kopš augusta beigām eiro izteiksmē ir pakāpeniski augšupejošas, taču šajā gadījumā situāciju ietekmējis valūtas kurss.

"Kopējam inflācijas rādītājam pārskatāmā nākotnē vissvarīgākais būs pakalpojumu cenu stāsts, kas jau ir ieskicēts iepriekšējos mēnešu datu analīzēs. Tas turpina attīstīties labvēlīgi," pauž Strautiņš.

Viņš atzīmē, ka novembris ir piektais mēnesis pēc kārtas, kad pakalpojumu mēneša inflācija ir tuva vēsturiskajai normai, šoreiz pat zem tās: -0,3% pret -0,15%. Pakalpojumu gada inflācija joprojām ir augsta (5,8%), bet nu jau ir neizbēgami, ka nākamā gada sākumā tā strauji samazināsies. Preču cenas novembrī bija par 1% augstākas nekā pirms gada, kamēr vēl pirms trim mēnešiem bija deflācija.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieauga par 1%.