JV un "Progresīvo" vienošanās par atbalstu Kazākam ir pozitīvs signāls esošajam Latvijas Bankas prezidentam (2)

Rajevskis atgādināja, ka Saeimā "Jaunās vienotības" (JV) frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī neatkarīgais deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. "Tas ir labs fundaments," uzskata Rajevskis.

Taču jāņem vērā arī motivācija, kāpēc partijas var izvēlēties vienu vai otru kandidātu, piemēram, lai šķeltu koalīciju vai to kaut kādā veidā ietekmētu, sacīja eksperts.

Politologs norādīja, ka gadījumā, ja šī koalīcija sabrūk, tad netrūkst gribētāju nākamajai koalīcijai, taču, viņaprāt, ir skaidrs, ka līdz šī sasaukuma beigām JV būs dominējošais spēks parlamentā.

Rajevskis atzina, ka viņš neredz politisko spēju izveidot jaunu koalīciju, lai arī tehniski tas esot iespējams. Viņš, piemēram, neredz tādu koalīciju, kurā varētu būt "Latvija pirmajā vietā", "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS), "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. "Manuprāt, visa "deja" notiek ap JV kā centrālo spēku gan parlamentā, gan valdība, kas nosaka toni," komentēja politologs.

Rajevskis domā, ka JV un "Progresīvo" vienošanās par atbalstu Kazākam ir pozitīvs signāls esošajam Latvijas Bankas prezidentam. Turklāt šādā situācijā ir arī citi resursi, lai vienotos par vienu kandidātu, viņš pauda.

Raugoties uz ZZS motivāciju, kura turas pie sava kandidāta - "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, ir jautājums, cik lielā mērā ZZS grib palikt balsojumā kopā tikai ar partiju "Latvija pirmajā vietā" un bojāt attiecības ar JV, ar kuru tā grib būt kopā līdz sasaukuma beigām, sacīja eksperts. "ZZS politiķi intervijās nepauž vēlmi nonākt opozīcijā," komentēja politologs, piebilstot, ka balsojumos var būt dažāda izspēle.

Politolgs atgādināja, ka Bērziņš iepriekš solījis kandidēt vēlēšanās vien tad, ja viņam būs pietiekams balsu skaits. Rajevskis pieļauj, ka Bērziņš atsauks savu kandidatūru, redzot, ka viņam nav koalīcijas vairākuma atbalsta. "Tas ir ļoti iespējams. Ja Bērziņš nekandidēs, tad jautājums ir izlemts," vērtēja politologs.

Rajevskis uzskata, ka pēc Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanas no koalīcijas dienaskārtības netiks izņemts jautājums par "valdības atsvaidzināšanu". Politologs prognozē, ka sarežģītāk būs panākt vienošanos par to, ka visiem koalīcijas partneriem ir jāpiedalās valdības pārmaiņās. Viņa ieskatā, pārmaiņas valdībā nebūs tikai uz vienas partijas rēķina. Diezin vai "Progresīvajiem" būs pieņemami, ka tiks nomainīts tikai viņu partiju pārstāvošais satiksmes ministrs Kaspars Briškens, sprieda Rajevskis.

"Tas būs sarežģīts kompromiss trijatā vienoties par plašākām izmaiņām valdībā. Lai visus motivētu pārmaiņām valdībā, arī JV nāksies apņemties mainīt kādu no saviem ministriem, lai neviens neteiktu, ka JV uz citu rēķina ir atsvaidzinājusi valdību," pauda politologs.

Kuri ministri varētu tikt nomainīti, Rajevskis negribēja to prognozēt, gan piebilstot, ka pašlaik redzamākais kandidāts ir Briškens, kurš ir uzmanības centrā, kamēr "citu neizdarības ir mazāk redzamas".

Jau ziņots, JV kopā ar "Progresīvajiem" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Kazāku. Savukārt ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Bērziņu.

Opozīcijas partija "Stabilitātei" Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirmdien joprojām pauda cerību, ka koalīcijā varētu tikt panākta vienota izpratne par vienu pretendentu.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis žurnālistiem izteicās, ka labā ziņa esot tāda, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs sīva konkurence. Otrā ziņa, kas nav tik laba, ir tā, ka pašlaik koalīcijā nav panākta vienošanās par vienotu kandidātu, atzina politiķis.

Savukārt "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs solīja strādāt pie tā, lai Kazāks gūtu parlamenta vairākumu atbalstu.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.