Inga Grencberga: es joprojām esmu uz nelielas antidepresantu devas...

Kā Inga nonāca līdz tabletēm? Pirms pieciem septiņiem gadiem, kad saprata, ka viņas mentālā un psihiskā veselība prasa palīdzību no malas, viņa vērsās pie ārsta. Un kopā nonāca pie secinājuma, ka, lai varētu normāli eksistēt, ir nepieciešami medikamenti.

"Es patiesībā esmu ārkārtīgi pateicīga medicīnai, ka man šāda iespēja ir dota. Tas nav nekas pagātnē. Es joprojām esmu uz nelielas antidepresantu devas katru dienu,”  raidījumā atzīstas Inga.

Kamēr nonāca līdz īstajiem medikamentiem, viņa bija lietojusi vairākus medikamentus, kam bijuši blakusefekti – gan "dārzenīša sajūta", gan pēkšņs un neapvaldāms miegs.  Ar ārstu tika meklēts labākais variants.

Par antidepresantiem ir daudz stereotipu. Un rakstniece tiem nepiekrīt. Inga patlaban lieto pavisam mazu devu, tādēļ uzskata, ka atkarību tie neizraisa. Arī “laimes tabletītes” tās nav un nemaina arī personību. To drīzāk maina depresija.

Viņa ik pēc trīs mēnešiem apmeklē psihiatru. “Mēs katru reizi izmēram pulsu un saprotam, vai vajag.” 

Ja depresija ir konstatēta un antidepresanti ir nozīmēti, tas nenozīmē, ka ar to slimība būs uzveikta. Ir virkne pasākumu, ko ikdienā jāturpina veikt, - sports, izvairīšanās no stresa, savu trigeru atrašana.