Vairākās Eiropas valstīs ir veikti pilotprojekti, kuros pārbauda četru dienu darba nedēļas modeli bez algas samazināšanas, zina teikt talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra Latvia" vadītāja Evija Šalte. Latvijā Labklājības ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Darba likuma grozījumus. Ko tie paredz? 

Ideja par saīsinātu darba nedēļu nav jauna.

Piemēram, 2022. gadā Apvienotajā Karalistē notika viens no lielākajiem šāda veida pilotprojektiem pasaulē. Vairāk nekā 60 uzņēmumi ar aptuveni 3000 darbiniekiem piedalījās sešu mēnešu izmēģinājumā, kura laikā strādāja četras dienas nedēļā, saņemot pilnu algu. Viņi strādāja par 20 % īsāku darba nedēļu kopumā, bet apsolot uzturēt produktivitāti.

Rezultāti bija pozitīvi - darbinieku produktivitāte saglabājās vai pat uzlabojās, un viņi ziņoja par lielāku apmierinātību ar darbu un mazāku izdegšanu. Vairāki uzņēmumi pēc izmēģinājuma nolēma šo modeli ieviest pastāvīgi, bet lielākā daļa atgriezās pie piecu dienu darba nedēļas.

Savukārt Islandē no 2015. līdz 2019. gadam tika veikts plašs pilotprojekts, kurā piedalījās vairāk nekā 2500 darbinieku (aptuveni 1 % no valsts darbaspēka). Šajā projektā darba laiks tika samazināts līdz 35–36 stundām nedēļā, bet alga saglabāta pilnā apmērā.

Beļģijā 2022. gadā tika pieņemti jauni likumi, kas ļauj darbiniekiem strādāt četras dienas nedēļā, koncentrējot pilnas darba stundas uz šīm četrām dienām. Lai gan šāds modelis nav īsti darba nedēļas saīsinājums, tas nodrošina lielāku elastību darbiniekiem.