Video ⟩ Pasākumā informē par izmaiņām Invaliditātes likumā (2)

Šī gada jūnijā VDEĀVK uzskaitē bija 207 723 pilngadīgas personas ar invaliditāti, informēja Grabe.

Kā stāstīja Grabe, VDEĀVK netiek vērtēti personas veselības traucējumi vai darbspēja kopumā, bet gan darbspējas zudums. Tiek izvērtēts funkcionālais stāvoklis un tas, kā cilvēks var veikt ikdienas aktivitātes, aprūpēt sevi un cik lielā mērā šīs spējas ir ierobežotas. "Invaliditātes izraisītājs nav vecums, bet gan slimība un funkcionālie ierobežojumi," piebilda ierēdne.

Vidēji mēnesī VDEĀVK saņem aptuveni 6000 invaliditātes statusa pieteikumus. Invaliditātes pieteikumam VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums ekspertīzes veikšanai, ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījums uz komisiju, pārstāvību apliecinoša dokumenta kopija gadījumā, ja dokumentus iesniedz par citu personu, kā arī dokumenti, kas apliecina speciālos cēloņus.

Ja informācija ir nepietiekama, ārsts vai eksperts var uzaicināt pacientu uz klātienes ekspertīzi, kurā tiek izvērtēti attiecīgie funkcionālie ierobežojumi - psihes, redzes, kustību un citi.

Nosūtījums uz komisiju ir derīgs divus mēnešus. Ja dokumenti ekspertīzei iesniegti, kad līdz esošās invaliditātes termiņa beigām ir vairāk nekā divi mēneši, atkarībā no noteiktās invaliditātes pakāpes atšķiras invaliditātes noteikšanas datums. Smagākas invaliditātes piešķiršanas gadījumā tā no nākamā gada stāsies spēkā ar datumu, kad komisijā saņemti visi atbilstošie dokumenti. Vieglākas, tādas pašas pakāpes, vai invaliditātes atcelšanas gadījumā lēmums tiks noteikts ar jaunā lēmuma pieņemšanas datumu mēneša laikā.

Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa invaliditātes gadījumu skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā skaidroja ar dažādiem faktoriem, izceļot sabiedrības novecošanos.

Tāpat Celmiņa norādīja, ka invaliditātes atbalstu sistēma nav paredzēta, lai aizstātu veselības aprūpes izdevumus - tie paredzēti slimību izraisītu funkcionēšanas ierobežojumu atvieglošanai.

"Reizēm valda izpratne, ka slimība nosaka to, ka pienākas invaliditāte, bet tā tas nav - slimībai jābūt saistītai ar funkcionāliem ierobežojumiem," atzīmēja Celmiņa.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Rīgas apvienotās nodaļas vadītājs Edvīns Vasaraudzis personu ar invaliditāti skaita pieaugumu uzlūko kā sekas nesakārtotai veselības sistēmai. Nereti iedzīvotājiem vairākus mēnešus jāgaida rindās pēc pakalpojuma, lai vispār precizētu slimības diagnozi, kā rezultātā patoloģija "tiek ielaista dziļāk", izraisot stabilus funkcionēšanas ierobežojumus.

"Nereti starp ekspertiem atšķiras invaliditātes vērtējumi un nākas pieaicināt papildu eksperti, vai arī klātienē jāizvērtē pacienta funkcionālais stāvoklis, ejam virzienā, ka arvien vairāk invaliditātes statusu izvērtēsim tieši klātienē," pauda Vasaraudzis.

Viņaprāt, sevišķi lauku reģionos novērojama problēma, kad faktiski invaliditātes pabalsts ir vienīgais sociālais atbalsts. Piemēram, cilvēkiem pirmspensijas vecumā ilgstoša fiziska darba rezultātā rodas mugurkaula problēmas, kas liedz turpināt darbu, tāpēc invaliditāte ir vienīgais materiālais iztikas līdzeklis, un šo sociālo funkciju pilda VDEĀVK.

Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras lektore Gunta Tīcmane akcentēja, ka invaliditātes gadījumu skaitu var skaidrot arī ar vispārējas izpratnes un informācijas pieejamību par statusa atbalsta mehānismiem.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada mainās īsākais atkārtotas invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņš būs viens gads..

Kā norāda Veselības ministrijā (VM), šādā veidā tiks mazināts administratīvais slogs gan pašām personām ar invaliditāti, gan citiem procesā iesaistītajiem speciālistiem, kuriem jāgatavo nepieciešamie dokumenti atkārotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi varēs veikt pirms minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši, radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. Invaliditātes statuss kopumā ir saistāms ar stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, par kuriem objektīvi var secināt, ka vismaz sešu mēnešu periodā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, atzīmē VM.

Līdzšinējie noteikumos bija paredzēts, ka "personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti".

Nosakot invaliditātes termiņu, Valsts komisija ņem vērā veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu stabilitātes prognozi. Bērniem invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, kā arī ja līdz bērna pilngadības sasniegšanai atlicis mazāk nekā gads vai ja bērnam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta vismaz vienu gadu.

Savukārt personai no 18 gadu vecuma invaliditāte tiek noteikta uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem, kā arī bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa uz mūžu. Šādu termiņu nosaka klasificētu anatomisku defektu vai veselības traucējumu gadījumos, vai ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa nepārtraukti bijusi noteikta vismaz piecus gadus.

Līdzšinējos noteikumos bija paredzēts, ka personai ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Sešu mēnešu ārstēšanās periods bijis paredzēts, lai veidotu nosacītu robežšķirtni starp ‘īslaicīgiem’ un ‘stabiliem’ funkcionēšanas ierobežojumiem, kas jau ir pamats invaliditātes noteikšanai. Īslaicīgu veselības traucējumu gadījumā atbalsts personai darbspējīgā vecumā primāri ir nodrošināms slimības pabalsta ietvaros.

Ņemot vērā, ka iedzīvotājiem un, iespējams, ģimenes ārstiem kā nosūtījuma sagatavotājiem var nebūt uzreiz skaidrs, kuros gadījumos var pirms laika vērsties uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi Valsts komisijā un kuri ir gadījumi, kad iedzīvotājam šādu nosūtījumu var atteikt, iesniegumu, kas atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai Valsts komisijā ir iesniegts līdz šī gada 31.decembrim, Valsts komisija izskata un invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 31.decembrim.