Satversmes tiesas (ST) kolēģija atteikusies ierosināt lietu pēc Maskavas īpašumu departamenta pieteikuma par normu, kura paredz Maskavas nama pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam.
Satversmes tiesas kolēģija noraida mēģinājumu apstrīdēt Maskavas nama pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainai (4)
ST aģentūru LETA informē, ka pieteikumu iesniedza Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs", apstrīdot 2024.gada 30.maija likuma "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" 1.panta satversmību.
Apstrīdētā norma noteic, kādā kārtībā atbalstam Ukrainas sabiedrībai novirza valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7, atsavināšanas rezultātā. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā šī likuma norma aizskar tiem Satversmes 105.pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzību var prasīt gan Latvijas, gan ārvalstu privātpersonas, ja aizskārumu radījusi Latvijas tiesību norma. Savukārt valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, Satversmē ietvertās pamattiesības nepiemīt.
ST pirmā kolēģija secināja, ka Maskavas centrs ir juridiska persona, kuras dibinātājs un īpašnieks ir Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kas savukārt ir Maskavas pašvaldības struktūrvienība un to pārvalda Maskavas pilsētas mērs. Funkcionāli Maskavas centrs atrodas Maskavas pilsētas ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, bet centra pamatdarbība saistīta ar Maskavas starptautisko sakaru paplašināšanu.
ST kolēģija neguva apstiprinājumu tam, ka pieteikuma iesniedzēji attiecībā uz nekustamo īpašumu rīkojas kā privātpersonas, nevis īsteno citas valsts varu. Tādejādi kolēģija atteicās ierosināt lietu pēc Maskavas pilsētas īpašuma departamenta un Maskavas centra pieteikuma.
Jau ziņots, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas noteica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - paustā, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā Maskavas namā notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts Maskavas nams kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Pēc tam valdība nolēma Satiksmes ministrijas valdījumā esošo Maskavas namu nodot Finanšu ministrijas īpašumā.
Pašlaik ēku vairakkārt mēģinājuši pārdot izsolē, bet tas nebija izdevies. Paredzēts, ka izsolē iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā un vēlāk nodoti Ukrainas iedzīvotāju atbalstam.
Ēka tika uzcelta 1976.gadā kā Dzelzceļnieku nams. Maskava ēku ieguva ieguva no VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašuma maiņas rezultātā. 2002.gada sākumā sākās bijušā Dzelzceļnieku nama rekonstrukcija un 2004.gadā tika atklāts Maskavas nams. Piecstāvu ēkas, kas ietver arī vienu pazemes stāvu, kopējā platība ir 4482,4 kvadrātmetri.
VNĪ ir izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.