ZZS neuzskata, ka ar Bērziņa virzīšanu Latvijas Bankas prezidenta amatam būtu apdraudēta valdības stabilitāte (1)

Kā paziņojumā vēsta ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, Siliņas vadītā valdība vairāk nekā gadu "strādā pie valstiski būtisku īstermiņa un ilgtermiņa jautājumu risināšanas", un ZZS ir pārliecināta, ka, koncentrējoties uz prioritātēm, "arī turpmāk tiks panākti uzlabojumi Latvijas sabiedrības labā".

Jautājums par Latvijas Bankas prezidenta kandidātu izvēli, pēc ZZS Saeimas frakcijas apgalvotā, neesot vērtējams kā politisks un nevarot ietekmēt valdības stabilitāti. ZZS Saeimas frakcija uzsver, ka vairāku kandidātu pieteikšana "ir auglīgas diskusijas un konkurenci veicinoša, lai rezultātā nonāktu pie vislabākās izvēles, kas ir Latvijas iedzīvotāju, valsts konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanas interesēs".

ZZS Saeimas frakcija argumentē, ka Bērziņa kandidatūru izvirzījusi "pēc nopietnām sarunām un tā ir pārdomāta izvēle, kuras pamatā ir pārliecība, ka Latvijas Banka tieši Bērziņa vadībā spēs strādāt ar visaugstāko efektivitāti".

"Tas, ka vēl kāda politiskā partija ir paudusi atbalstu ZZS Saeimas frakcijas virzītajai Latvijas Bankas prezidenta kandidatūrai, liecina tikai un vienīgi par to, ka tiek pietiekoši nopietni uztverta jauna vadītāja loma tik nozīmīgas valsts institūcijas kā Latvijas Banka stiprināšanā," klāsta Rokpelnis.

ZZS Saeimas frakcija pauž pārliecību, ka lēmums par nākamā Latvijas Bankas prezidenta izvēli apliecinās Saeimas un koalīcijas spēju vienoties par sarežģītiem un atbildīgiem jautājumiem, vienlaikus veicinot Latvijas Bankas turpmāko attīstību un stiprinot tās nozīmi valsts ekonomikā.

Arī Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem izteicās, ka jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu neesot saistāms ar koalīcijas stabilitāti.

Premjere atkārtoti pauda, ka būtu labāk, ja koalīcija vienotos par vienu kandidātu. Viņa piebilda, ka līdz 19.decembrim to vēl ir laiks izdarīt.

Jau ziņots, ka jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.

Aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā", bet "Apvienotais saraksta" un Nacionālās apvienības, lai gan oficiāli savu atbalstu vēl nav solījušas nevienam kandidātam, tomēr varētu atbalstīt Bērziņu, par kura izvirzīšanu parakstījušies arī vairāki to deputāti.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.