Iekārtas ir piegādātas Rēzeknes apakšstacijā, kur noslēgumam tuvojas pamatu izveide jaunajai BESS stacijai.
Bateriju sistēmas tiks veidotas AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 megavatu (MW) un ietilpību 160 megavatstundu (MWh). Tostarp bateriju sistēmas jauda Tumē būs 20 MW un ietilpība 40 MWh, bet Rēzeknē jauda būs 60 MW un ietilpība - 120 MWh.
AST valdes loceklis Arnis Daugulis norāda, ka Eiropas Savienības līdzfinansētais un Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei nozīmīgais bateriju sistēmas projekts norit atbilstoši iepriekš nospraustajam plānam.
"Pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu, kā arī, ienākot tīklā arvien lielākam atjaunojamās elektroenerģijas apjomam, bateriju sistēma būs īpaši svarīga, lai nodrošinātu balansu starp ražošanu un patēriņu elektroapgādes sistēmā ar iespējami zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot ātrdarbīgās automātiskās rezerves frekvences regulēšanai," pauž Daugulis.
Bateriju sistēma nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādās sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Tāpat bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk kā vairums konvenciālo staciju, norāda AST. Šādas ātrdarbīgas rezerves būs svarīgas gan darbojoties sinhronizācijas režīmā, gan energosistēmā arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram.