Šis jautājums vienmēr ir bijis aktuāls un šķietami vienkāršs, tomēr tas slēpj sevī daudzus apsvērumus un risinājumus, kas var nebūt tik acīmredzami. Signet Bank investīciju analītiķis Voldemārs Strupka analizē šī brīža tirgus situāciju un palīdz izprast, kā izvēlēties labāko risinājumu atbilstoši savām vajadzībām un iespējām.
Kas ir izdevīgāk - pirkt nekustamo īpašumu vai īrēt?
Sāksim ar “vieglo” daļu (aprakstā būs atvieglotas kalkulācijas, jo šeit svarīgāks ir nosacīts salīdzinājums, nevis precīzās cenas, platības un komisiju svārstības). Ņemot par piemēru esošo piedāvājumu pirmreizēja tirgū Rīgā jauniem projektiem ārpus pilsētas centra ar platību ~45m2 (otrreizējā tirgū cenas šajā segmentā būtiski neatšķirsies), nonāksim pie vidējās cenas ap 120 000 eiro. Galvenā summa, kas mūs interesē ir palikušie pēc pirmās iemaksas (15%) 102 000 eiro. Pie pašreizējās sešu mēnešu Euribor likmes ap 3%, bankas fiksētās likmes 2% un 30 gadu kredīta termiņa sanāk, ikmēneša kredītmaksājums veido 550 eiro. Salīdzinot ar vidējo īres maksājumu ap 800 eiro, iegādes izdevīgums ir šķietami acīmredzams (ignorēsim komunālos maksājumus, jo tos jāmaksā gan savā, gan īres dzīvoklī). Taču tas ir tikai šī “vieglā” jautājuma daļa. “Sarežģītai” daļai ir vairākas dimensijas, ko zina ikviens, kurš nopietni apsvēris nekustamā īpašuma (it īpaši savā pirmā) iegādi.
Pirmkārt, procentu likmes svārstās, un tā kā pie mums hipotekārie kredīti tiek ņemti ar mainīgo likmi, tas ir ļoti svarīgs faktors. Likmei pieaugot līdz 6%, mūsu ikmēneša maksājums pieaug par 60 eiro (11%), bet Euribor, pakāpjoties līdz 5%, maksājums jau ir par 24% dārgāks un sastāda 680 eiro. Tā kā īres maksājumi parasti neaug tik strauji kā procentu likmes, starpība starp kredītmaksājumu un īres maksājumu samazinās.
Otrkārt, likmju pieaugums parasti nozīmē inflācijas tempu kāpumu, kas skar ne tikai kredītmaksājumu. Cenas pieaugs mājsaimniecības preču grozam kā tādam (pietiek atcerēties 2021.-2023. gada inflācijas periodu), un tas jau ir diezgan nozīmīgs sitiens, ja tik mājsaimniecības ieņēmumi nepieaug proporcionāli. Protams, cenas arī dažreiz krīt un likmes arī pazeminās; un tā kā parasti īres maksājumi samazinās lēnāk nekā kredīta maksājumi, variants “pirkt dzīvokli” kļūst vēl pievilcīgāks. Šādi varianti arī ir jātur prātā, tomēr, atkārtošos – laiks, kad inflācija un procentu likmes ilgstoši bija ļoti zemos līmeņos, visticamāk, ir pagātne. Saredzu, ka ir daudz lielāka varbūtība Euribor būt 4-5% diapazonā, nevis 2-3% zonā. Pie tam, ja bāzes likmes tiek pazeminātas līdz 1-2%, tas parasti nozīmē recesiju un bieži arī daudz nopietnākas problēmas mājsaimniecībām (arī Euribor šoku laikos bieži vien uzlec daudz augstāk par centrālo banku procentu likmēm, jo pasliktinās kopējā uzticība finanšu sektorā).
Treškārt minēšu daudzus faktorus kopā. Jāatceras, ka pirmā iemaksa un remontdarbi ir uzkrājumi, kurus var ieguldīt dzīvokli īrējot – ir vēlams nepalikt bez “drošības spilvena” (parasti remonta budžetam ir tendence beigās būt lielākam par prognozēto). No otras puses – pieprasījuma/piedāvājuma momenti, kā arī nekustamā īpašuma kā aktīvu klases specifika – mums saka, ka tirgus cenas ir diezgan veselīgas un ilgtermiņā (pie tādas fiskālās politikas it īpaši) drīzāk kāps, kas runā par labu dzīvokļa iegādei. Paskatoties uz dažu pilsētu attīstības vēsturi, pastāv iespēja, ka pēc dažiem desmitiem gadu “pavilkt” dzīvokļa iegādi (un īri ērtā sev vietā) būs ļoti grūti. Ir jāatceras arī emocionālie momenti (tie ir svarīgi) – īre parasti atļauj būt “fleksiblam” (un monetāri likvīdākam), kas daudziem ir ļoti svarīgi, citiem ir svarīgākas tādas lietas kā “tas ir mans” – jā, dzīvoklis ir arī aktīvs un īpašums, ne tikai ikmēneša procentmaksājums.
Šobrīd “cipariski” relatīvi labāks izskatās dzīvokļa iegādes variants, bet, kā saka ātro kredītu reklāmas, novērtējiet savas spējas kredītu atmaksāt. Ņemiet vērā jau minētos faktorus, un noteikti arī citus, kas ir svarīgi jums personīgi.