Latvijā paplašinās vēža skrīningu un ieviesīs veselības mērījumu platformas (1)

Plānā definēti pieci galvenie rīcības virzieni, kas vērsti uz onkoloģisko slimību profilaksi, vēža skrīninga programmu un agrīnas diagnostikas popularizēšanu, pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu platformu izveidi un ieviešanu, kā arī personalizētu terapiju, bērnu onkoloģijas aprūpi un labāku onkoloģisko slimību datu pārvaldību.

Bērnu onkoloģijas jomā plānots izstrādāt klīniskos ceļus "sarkanā karoga simptomiem" un pilnveidot dalītās aprūpes sistēmu reģionālajās slimnīcās, savukārt pieaugušo ārstēšanā tiks paplašināta dinamiskā novērošana un personalizētā terapija. Vienlaikus izvērtēs iespējas paplašināt "zaļā koridora" pieejamību, maksas ārstiem piešķirot tiesības nosūtīt uz "zaļo koridoru" pacientu ar aizdomām par onkoloģiju.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka

jaunajā onkoloģijas aprūpes plānā plānots arī aktīvāk iesaistīt ģimenes ārstus, mudinot atgādināt pacientiem veikt savlaicīgu vēža skrīningu. Vienlīdz svarīgi ir uzlabot digitālos rīkus, izstrādājot vēža reģistru, kā arī uzkrāt datus par onkoloģiskajām saslimšanām vienotās platformās, uzskata ministrs.

"Profilakse, ģimenes ārstu pieejamība un digitalizācija, tostarp vēža reģistra izveide un datu pārvaldība, ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanu un plānotu nepieciešamo finansējumu - visi šie pasākumi kopumā veido stipru pamatu, lai uzlabotu vēža pacientu aprūpi un dzīvildzi," preses konferencē sacīja Abu Meri.

Līdztekus viņš uzsvēra, ka īpaša uzmanība pirmo reizi onkoplānā tiek pievērsta bērnu onkoloģijai, kas strauji attīstās, pateicoties precīzijas medicīnai un gēnu terapijai.

Kā atzina Abu Meri, turpmākai individuālo medikamentu un skrīninga paplašināšanai, kā arī pakalpojumu rindu mazināšanai nepieciešams papildu finansējums, kas ir izaicinoša problēma ierobežotajos budžeta apstākļos. Ministrs norādīja, ka finansējums kompensējamām zālēm onkoloģijā pieaudzis līdz 74 miljoniem eiro, un finansējuma palielinājums medikamentiem būs prioritāte arī turpmāk.

Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors un partneris onkoloģijas domnīcu organizēšanā un vadībā Mārtiņš Daugulis pozitīvi vērtēja VM rīkotās domnīcas un efektīvu pacientu vajadzību apzināšanu. Kopš šī gada 4.maija notikušas piecas domnīcas, kurās veselības nozares organizāciju dalībnieki, ārsti un VM pārstāvji apsprieduši tādus būtiskus plāna jautājumus kā pacienta pieredze, skrīnings, ārstēšanās ceļš un citus.

Vienlaikus viņš informēja, ka plāns paredz sākt vairākus kuņģa un plaušu vēža skrīninga pilotprojektus, lai izvērtētu jaunu programmu iespējas plaušu un kuņģa vēža agrīnai diagnosticēšanai.

Viņaprāt, jāiegulda darbs plāna īstenošanas uzraudzībā, un tā pārraudzību varētu veikt plāna labas pārvaldības darba grupa. Daugulis uzsvēra, ka plāna uzraudzība paredz sekot līdzi skaitļiem un kontrolēt, vai tiek nodrošināta laba onkoloģiskā aprūpe, kas nav "izrauta" no pārējās veselības aprūpes konteksta.

Savukārt VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka uzsvēra, ka pagājušajā gadā pacientu skaits, kas saņēma zaļā koridora pakalpojumus, pieauga līdz aptuveni 57 000 iedzīvotāju. Pieaugums novērojams arī dzeltenā koridora pakalpojumu saņēmēju skaitā, bet šī pakalpojuma pieaugumu nākotnē grūti prognozēt dažādu veselības faktoru dēļ. Vienlaikus pozitīva tendence vērojama novērotās izdzīvotības rādījumos. Pirmajā vietā pēc lokalizācijas, dzeltenā koridora sarakstā ierindojas resnās un taisnās zarnas vēzis.

Janka kā būtisku niansi tieši šim onkoloģijas plānam atzīmēja to, ka īpaši pievērsta uzmanība bērnu onkoloģisko saslimšanu datu platformas pilnveidei un pētniecībai. Tāpat ieviesta arī ģimenes ārstu motivācijas programma, kuras mērķis ir atklāt vēzi pirmajā un otrajā stadijā. Viņasprāt, galvenās šī plāna atšķirības no iepriekšējiem gadiem ir paplašināta cilvēka papilomas vīrusa vakcinācijas aptvere, pacientu ceļu sistēmas uzlabošana, kā arī ārstēšanas pārneses posma pilnveide no bērna uz pieaugušā vecumu.

Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš pauda, ka būtiski esošo plānu analizēt, ņemt vēra Valsts kontroles ziņojumus un izvērtēt tā efektivitāti, lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas. Āboliņa vērtējumā, plāna pasākumi ir "piesardzīgi", bet atbilstoši pašreizējām iespējām.

Problēmas, viņaprāt, esot arī ar vēžu reģistra sistēmu, jo nav skaidrs, kādi dati tajā būs atrodami. Āboliņš pauda, ka reģistrā vajadzētu iekļaut konkrētus datus par katru vēža lokalizācijas veidu. Nākamajā plānā "Onkoalianse" cer redzēt mirstības rādītājus atsevišķās vēža grupās, lai varētu veikt labāku salīdzinājumu. Viņaprāt, tāds rādītājs konceptuāli labi izgaismos arī vispārējo aprūpes situāciju. Svarīgi arī uzlabot informācijas apmaiņu starp ārstu un pacientu, kā arī gādāt, lai pacienti paspētu laikus iziet "zaļā" koridora pakalpojumus.

Līdztekus Āboliņš akcentēja, ka jādomā par to, lai aprūpe reģionos būtu tikpat pieejama kā pilsētā. Būtiski izveidot vienotus onkoloģiskās ārstēšanas kritērijus, kā arī jāiesaista multidisciplināras komandas darbs ikkatra pacienta ārstēšanā. Āboliņš uzsvēra, ka vēžu centra akreditācijas kritēriji būtu jāpiemēro ne vien Rīgas slimnīcās, bet ideālajā variantā arī Liepājā un Daugavpilī, dodot iespēju akreditāciju veikt arī ārstniecības iestādēm reģionos.

Viņaprāt, turpmāk plānu izstrādē vairāk būtu jāiesaista pacientu biedrības. "Negribam būt tikai ķeksītis ziņojumā vai lēmumu pieņemšanā, jo pacientu organizācijas jāiesaista tieši ārstēšanas jautājumos," viņš sacīja, uzsverot, ka pacientu organizācijas šādu plānu izveidē būtu jāiesaista jau no izveides sākuma.

Ministrijā vērš uzmanību, ka

Latvijā ir ap 90 000 iedzīvotāju ar ļaundabīgā audzēja diagnozi un vēzi joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem.

Bērnu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā - 2022.gadā ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam.

Jau vēstīts, ka VM izstrādājusi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam.

Plāna pasākumi balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, tostarp jauniem pakalpojumiem, piemēram, dzimumneitrālu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu bērniem, "zaļā" koridora paplašināšanu un "dzeltenā" koridora ieviešanu, krūšu rekonstrukcijām, paliatīvās aprūpes mobilajām komandām, jaunāko diagnostikas iespēju pieejamības paplašināšanu un citiem pasākumiem. Līdz šim Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir izveidots Metodiskais centrs onkoloģijas jomā, bet šobrīd procesā ir Latvijas Vēža centra akreditācija un Valsts patoloģijas centra izveide, norāda ministrijā.

Plāna projekts tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai un pēc tam virzīts izskatīšanai valdībā.