Ārpolitikas pētnieks: Sīrijas politiskā nākotne pašlaik ir ļoti neskaidra

Jaunais Sīrijas pagaidu valdības vadītājs Mohameds al Baširs aicinājis sīriešus, kas devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, atgriezties Sīrijā. Taujāts, cik tas būtu droši, eksperts uzsvēra, ka uz to varēs atbildēt tikai laiks, jo šobrīd noris pārejas process, "tiek konstruēts jauns sociālais līgums". Turklāt iesaistītajiem spēlētājiem ir jāvienojas, kā jaunā kārtība tiks īstenota un panākta tās stabilitāte. Rātfelders atzīmēja, ka tam ir vajadzīgi gan lieli finansiālie līdzekļi, gan "vardarbības monopols".

Viņš skaidroja - lai nodrošinātu kārtību visā Sīrijā, jāvienojas, kurš drīkst izmantot spēku. Piemēram, Latvijā spēku gan juridiski, gan faktiski drīkst izmantot un izmanto tikai valdība. Ja ir problēma ar likumpārkāpēju, var vērsties policijā, kura veiks aizturēšanu un vajadzības gadījumā arī izmantos ieroci. Līdzīgas spēka pielietošanas tiesības ir arī armijai. Rātfelders akcentēja, ka diemžēl Sīrijā pagaidām "vardarbības monopols" nav izveidojies un dažādas nemiernieku grupas vēl arvien nēsā ieročus un pašas lemj, kad pielietot spēku.

LĀI pētnieks klāstīja, ka

tāpat vēl nav zināms, vai jaunais režīms, kas nāks pie varas Sīrijā, nebūs tikpat vai vēl vardarbīgāks par Bašara al Asada.

Eksperts uzsvēra, ka izskan spekulācijas un versijas par Sīrijas iespējamo virzīšanos tuvāk radikālai islamizācijai.

Runājot par to, kā Sīrijas attīstības kursu noteiks valstis, kurām Sīrijā ir ietekme, Rātfelders sacīja, ka reģionālajām valstīm būs liela nozīme, jo jaunajai kārtībai vismaz kaut kādā veidā būs vajadzīga to atzīšana. Tāpat jaunajam režīmam būs vajadzīga nauda situācijas stabilizācijai.

LĀI pētnieka ieskatā pagaidām būtiska ietekme varētu būt Turcijai, jo tās atbalstītie nemiernieki tagad ir izvirzījušies Asada opozīcijas priekšplānā. Arī Izraēlai būs savs svars, kaut vai tādā ziņā, cik droši tā jutīsies pretim jaunajam režīmam. Viņš pieminēja, ka Izraēla vairākas dienas bombardē un veic triecienus pa Asada militāro infrastruktūru, lai jaunajam režīmam nebūtu iespējas to izmantot pret Izraēlu. Pieminot finansiālo aspektu, Rātfelders pieminēja, ka nozīme būs arī Līča valstīm, piemēram, Saūda Arābijai un Katarai. Tās ir valstis, kurām ir pietiekami daudz finansiālo resursu, lai pabalstītu jauno Sīrijas politisko kārtību.

Jautāts, vai līdz ar pārmaiņām Sīrijā, nemazināsies Krievijas ietekme Tuvajos Austrumos un Āfrikā, Rātfelders skaidroja, ka

daudz būs atkarīgs no tā, vai Krievijai izdosies saglabāt savas militārās bāzes Sīrijā.

Viņaprāt, ja tas izdodas, tad Krievijai ir lielākas iespējas turpināt īstenot savas intereses Lībijā, Mali, Centrālāfrikā un citviet Āfrikā. Taču, ja šīs bāzes krīt un Krievijai neizdodas vienoties par to paturēšanu Sīrijā, tad Krievijai paliek daudz grūtāk stiprināt savu klātbūtni.

LĀI pētnieks klāstīja, ka tas liek jautāt, vai Krievija gribētu izveidot bāzi, piemēram, Lībijā, taču jebkurā gadījumā tas būtu daudz neveiksmīgāk nekā Sīrijā, jo šajās valstīs nav iepriekš izveidota infrastruktūra, kuru varētu izmantot kā tramplīnu šo bāžu būvniecībai. Viņš secināja, ka zaudējot bāzes, Krievijas ietekme Vidusjūrā un Āfrikā varētu ievērojami mazināties.

Runājot par to, vai Krievija nav zaudējusi savu prestižu to diktatoru vidū, kurus tā atbalsta, LĀI pētnieks sacīja, ka Asada režīma gāšana Sīrijā ir slikts signāls citiem, jo rodas jautājums, vai lielu izaicinājumu laikā Krievija ir veiksmīgākais partneris, uz kuru paļauties. Piemēram, Krievija neatbalstīja Armēniju cīņā par Kalnu Karabahu, parādot, ka valsts galvenais stratēģiskais partneris to nodod, nesniedzot palīdzību. Viņaprāt, Sīrijas gadījumā ir bijis līdzīgi, taču Krievija parādīja - ja praktiski tā neatbalstīs, tad beigu beigās vismaz nodrošinās patvērumu Maskavā.

Rātfelders atzīmēja, ka Krievija vienmēr gribējusi parādīt, ka tai ir intereses daudzos pasaules reģionos un tā ir spējīga šīs intereses aizstāvēt. Tomēr šajā gadījumā, ja Krieviju no Sīrijas izspiež, tad tas ir vēl viens pliķis sejā, jo var izrādīties, ka Krievija nav nemaz tāda starptautiskā lielvara, kādu tā sevi pozicionē.

Taujāts, kā pārmaiņas Sīrijā varētu ietekmēt karu Ukrainā, LĀI norādīja, ka arī tad, ja Krievija izvestu no Sīrijas visus karavīrus, tas Krievijas pozīcijas Ukrainā nespēcinās, taču ir kāds cits vērā ņemams aspekts - Krievija vienmēr meistarīgi sevi pozicionējusi kā neaizvietojamu daudzās pasaules problēmsituācijās, kas Krievijai deva kārti izspēlei pret Rietumiem atbilstoši savām stratēģiskajām interesēm.

Pēc Rātfeldera paustā, līdz šim Krievijas nostāja bijusi, ka sarunām par problēmu risināšanu Sīrijā, jānotiek ar tās starpniecību. Tā bija Krievijas politiskā kārts, ar kuru tā mēģināja pārliecināt Rietumus, ka Krieviju nedrīkst izolēt.

"Tas atsaucas uz situāciju Ukrainā. Jo vairāk Krievija spēj pārliecināt citus, ka to nevar ignorēt, jo vairāk tiek vājināta nostāja Ukrainas atbalsta jautājumā. Tā ir Krievijas stratēģija. Ja Krievija aiziet no atslēgas reģioniem, kuros arī Rietumiem ir intereses, tad Krievijai būs aizvien grūtāk sevi pārdod kā neaizvietojamu. Ukrainas kontekstā tas samazina Krievijas manevrētspēju," teica eksperts.

Jau vēstīts, ka Sīrijas nemiernieki islāmistu grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" vadībā svētdien ieņēma Damasku un pasludināja Asada režīma krišanu. Asads, pēc visa spriežot, aizbēdzis uz Maskavu.

Pilsoņkarā Sīrijā, kas ildzis gandrīz 14 gadus, nogalināti 500 000 cilvēku un aptuveni puse valsts iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas mājas. Miljoniem sīriešu ir aizbēguši no valsts.

Sīrijas nemiernieki otrdien iecēla Mohamedu al Baširu par pārejas posma valdības vadītāju līdz 1.martam. Pirms iecelšanas šajā amatā Baširs vadīja nemiernieku Glābšanas valdību Sīrijas ziemeļrietumos.

Arnauts paziņoja, ka otrdien notiks tikšanās starp "Glābšanas valdības ministriem un bijušajiem ministriem no Asada administrācijas, lai īstenotu varas nodošanu. "Šis pārejas periods ilgs trīs mēnešus," norādīja valdības pārstāvis, piebilstot, ka viņu "prioritāte ir saglabāt un aizsargāt iestādes".

Arnauts solīja, ka viņi īstenos valstī likuma varu. "Visi, kas pastrādājuši noziegumus pret Sīrijas tautu, tiks tiesāti saskaņā ar likumu," viņš piebilda.

Jautāts par reliģiskajām un personiskajām brīvībām, viņš sacīja, ka "mēs respektējam reliģisko un kultūras daudzveidību Sīrijā", piebilstot, ka tās paliks nemainīgas.

Līdz šim Sīriju, kurā vairākums iedzīvotāju ir sunnīti, ar dzelzs dūri pārvaldīja Asads, kurš pieder pie šiītu islāma alavītu atzara. Viņš sevi pozicionēja kā minoritāšu aizstāvi.