Kallasa mudina izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus tiešai palīdzībai Ukrainai

Kallasa uzsvēra, cik svarīgs ir Eiropas atbalsts Kijivai pēc jaunievēlētais ASV prezidents Donalda Trampa paziņojuma par nodomu samazināt ASV palīdzību Ukrainai.

"Ja viņi (ASV) samazinās palīdzību, tad mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu, jo mani uztrauc, kas notiks, ja uzvarēs Krievija. Es domāju, ka mums būs vairāk karu, lielāki kari," Kallasas sacīto citē laikraksta "The Guardian".

ES jau sākusi konfiscēt peļņu, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kuru kopējā vērtība, kā tiek lēsts, sasniedz 220 miljardus ASV dolāru. Konfiscētie līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.

ES līdz šim ir atturējusies konfiscēt visus iesaldētos aktīvus, jo radušās šaubas par šāda soļa tiesiskumu. Taču Kallasa, kas līdz jūlijam bija Igaunijas premjerministre un ir pazīstama ar savu stingro nostāju pret Maskavu, prognozēja, ka kādu dienu šāds lēmums tiks pieņemts. Viņa norādīja, ka iesaldētie aktīvi ir instruments spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Šie līdzekļi varētu palīdzēt apmaksāt "visus zaudējumus, ko Krievija ir nodarījusi Ukrainai," viņa piebilda, nosaucot palīdzību Ukrainai par ieguldījumu mūsu pašu drošībā.

ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni divas trešdaļas no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

Peļņa no ES iesaldētajiem aktīviem, kas sasniedz no 2,6 līdz 3,2 miljardus ASV dolāru gadā, jau tiek izmantota Ukrainas apbruņošanai un tās atjaunošanas finansēšanai pēc kara.