:format(webp)/nginx/o/2024/12/12/16540606t1h36b6.jpg)
NATO uzskata, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu jau ir prasījis vairāk nekā vienu miljonu bojāgājušo un ievainoto. “Katru nedēļu visās pusēs ir vairāk nekā 10 000 bojāgājušo vai ievainoto,” diskusiju pasākumā Briselē teica NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Katru dienu karš izraisa arvien vairāk postījumu un nāves. Rute arī aicināja gatavoties karam ar Krieviju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš bija paziņojis, ka karā krituši 43 000 ukraiņu karavīru. Viņš arī izteicies, ka palīdzība ievainotajiem sniegta 370 000 gadījumu. Tomēr aptuveni puse no ievainotajiem bija atgriezušies militārajā dienestā.
Līdzīgus skaitļus nesen minēja arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps. Savā sociālajā tīklā “Truth Social” viņš rakstīja par 600 000 nogalināto vai ievainoto Krievijas karavīru, bet Ukrainas zaudējumus lēsa uz aptuveni 400 000.
Russia, China, but also North Korea and Iran, are hard at work to try to weaken North America and Europe.
— Mark Rutte (@SecGenNATO) December 12, 2024
To chip away at our freedom.
They want to reshape the global order.
No, we are not at war.
But we are certainly not at peace either. pic.twitter.com/KCOM5oPEK5
Britu žurnāls “The Economist” novembra beigās lēsa, ka Krievijas un Ukrainas pilna mēroga karā varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru. Vēl aptuveni 400 000 Ukrainas karavīru ir ievainoti un nevar atgriezties ierindā.
Savukārt upuru skaits civiliedzīvotāju vidū lēšams desmitos tūkstošu.
Ukrainas Aizsardzības ministrija, tāpat kā Krievija, nesniedz oficiālus datus par zaudējumiem.
Uzrunā Briselē Rute aicināja vidējā termiņā gatavoties karam ar Krieviju. “Mēs neesam gatavi tam, kas mūs sagaida pēc četriem vai pieciem gadiem,” sacīja politiķis. “Tas, kas notiek Ukrainā, var notikt ar mums,” viņš uzskata.
Patlaban no Krievijas puses “nepastāv tūlītēji militāri draudi”, turpināja Rute, taču Krievija gatavojas “ilgtermiņa konfrontācijai ar Ukrainu un ar mums”. NATO ģenerālsekretārs aicināja alianses dalībvalstis “pāriet uz kara laika domāšanu” un militāros izdevumus ieslēgt “turbo” režīmā. “Mēs varam novērst nākamo lielo karu NATO teritorijā,” viņš teica.
“Ja mēs visi tagad netērēsim vairāk, lai novērstu karu, mēs vēlāk maksāsim daudz augstāku cenu, ja karā iesaistīsimies. Ne miljardiem, bet triljoniem eiro. Tas ir, ja mēs iznāksim uzvarētāji, ja mēs vispār uzvarēsim,” Rutes teikto citē ziņu aģentūra AP.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)