Gruzijas politiskajam vektoram novēršoties no Rietumiem un pagriežoties kādreizējās ienaidnieces Krievijas virzienā, izskanējušas bažas, ka šāds scenārijs būtu iespējams arī Lietuvā, raksta lietuviešu portāls "15min.lt". Bailes pastiprina Seima vēlēšanās balsis ieguvušie politiskie spēki, kuri ar savu retoriku un solījumiem atgādina to, kā savus vēlētājus kārdināja "Gruzijas sapnis". Politoloģe Nino Samharadze skaidro, kādus secinājumus no Gruzijā notiekošā vajadzētu gūt Baltijas valstīm.

Oktobrī Gruzijā notika vēlēšanas, kuras visa pasaule vēroja ar aizturētu elpu – bija skaidrs, ka tiks izvēlēts ne tikai Gruzijas, bet visa Dienvidkaukāza reģiona tālākais virziens.

Lai gan opozīcijas partijas līdz pat pēdējam brīdim cerēja uz uzvaru, brīnumi nenotika, bet uzvarējusī partija "Gruzijas sapnis" jau drīz sāka diezgan krasas pārmaiņas.

Novembra beigās darbu sāka jaunais parlaments, kas nolēma gruzīniem atņemt iespēju tiešā veidā ievēlēt prezidentu – no 14. decembra to veiks vēlēšanu kolēģija, ko veidos 300 cilvēku. Vēlāk premjers Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka valsts līdz 2028. gada beigām apturēs sarunas par dalību ES un nepieņems arī ES budžeta dotācijas.

Ekspertu vērtējumā "Gruzijas sapņa" sāktā tuvināšanās Krievijai nebija pārsteigums – tas atgādinot vardi, kas sēž uz uguns uzliktā katlā ar ūdeni un pat nepamana, kurā brīdī tiek uzvārīta.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X