MI potenciāls uzņēmumiem: no resursu optimizācijas līdz klientu un sabiedrības izglītošanai

MI potenciāls pēc “rozā briļļu” perioda

“MI ienākšana mūsu privātajā un profesionālajā dzīvē iezīmē ceturtās industriālās revolūcijas norisi,” skaidro LMT prezidents prof. Juris Binde. “Tomēr atšķirībā no iepriekšējām reizēm šis ir pirmais gadījums, kad industriālā revolūcija skar ne tikai fiziskā darba veicējus, bet arī “baltās apkaklītes”, jo jau šobrīd MI var veiksmīgi pildīt daudzus intelektuālus uzdevumus.”

Pensilvānijas Universitātes un “GBK Collective” pētījums liecina, ka gada laikā ģeneratīvā MI pielietojums uzņēmējdarbībā ir dubultojies. Ja 2023. gadā 37% uzņēmumu MI instrumentus izmantoja vismaz reizi nedēļā, tad 2024. gadā to īpatsvars sasniedzis jau 72%. Pētnieki norāda, ka uzņēmumos noplacis gan “rozā briļļu” periods, gan arī sākotnējās bailes, ka MI atņems darbavietas. Proti, organizāciju vadītāji un darbinieki sāk apzināties, ka MI var būt noderīgs instruments, taču tā efektivitāte ir atkarīga no paša lietotāja prasmēm un pieejamo datu kvalitātes.

Amerikāņu pētnieku darbs liecina, ka ģeneratīvais MI visbiežāk tiek izmantots kā palīgs dokumentu sastādīšanā un rediģēšanā (64%), kā arī kā asistents, lai veidotu sanāksmju kopsavilkumus (59%). Vienlaikus MI izmanto, lai veiktu datu analīzi (59%), akceptētu datos balstītus lēmumus (57%) un īstenotu biznesam nepieciešamus pētījumus par klientiem vai konkurentiem (57%).

2024. gadā 72% finansistu atzina, ka vismaz reizi nedēļā izmanto MI iespējas sava darba atvieglošanai. Tieši grāmatvedībā paveras iespējas vairāku procesu automatizācijai, tādējādi iegūstot laiku darbiem, kuriem nepieciešama lielāka uzmanība un kas rada papildu pievienoto vērtību. Tehnoloģiju uzņēmums LMT grāmatvedībā ieviesis sistēmu AIGA, kurā integrētie MI risinājumi palīdz saņemto rēķinu informāciju ievadīt LMT sistēmā. Uzņēmums aplēsis, ka tas vienam speciālistam ļauj ietaupīt apmēram 3 mēnešus gadā!

Jau šobrīd LMT integrējis MI iespējas dažādos reālajā dzīvē pielietojamos risinājumos. Viens no tiem ir viedais luksofors – risinājums, kas apvieno datorredzi un MI, ievāc un analizē informāciju par satiksmes plūsmām. Arī komandu vadības sistēma “Viedsargs” izmanto MI risinājumus, lai ievāktu pēc iespējas vairāk informācijas par norisēm kaujas laukā, kas ļauj armijas vienību komandieriem pieņemt labākus lēmumus par taktiskajiem soļiem. Savukārt sabiedrības izglītošanai par MI pielietojumu iespējams izmantot jau pārbaudītus risinājumus – līdzīgi kā LMT bija pirmie, kas savos klientu centros apmācīja klientus apieties ar internetu un lietotnēm, kad parādījās šie risinājumi, nākotnē tajos var turpināt sabiedrības izglītošanu arī par MI funkcijām un iespējām.

MI – industrijas transformācijas katalizators

“MI tehnoloģijas sniedz iespēju kāpināt gan kognitīvās, gan fiziskās spējas. Jau šobrīd viens no būtiskākajiem MI sniegtajiem ieguvumiem ir laiks un resursi, ko var veltīt stratēģiska līmeņa jautājumiem. Arī šajā laukā MI sniegtā analīze ļauj ātrāk ieraudzīt “lielo bildi” un līdz ar to operatīvāk pieņemt lēmumus,” paskaidro Juris Binde. Pētījumi liecina, ka ģeneratīvā MI izmantošana var vairot darbinieku produktivitāti pat par 66%, tostarp būtiski ieguvumi ir gan mehānisku uzdevumu pildīšanā, gan veicot darbus, kas prasa iedziļināšanos.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka MI ir tik labs, cik pilnīgi ir tam pieejamie dati un cik prasmīgs ir lietotājs. Tam nedrīkst uzticēties akli, pielietojumam jābūt apdomīgam. MI ir tieksme uzdot vēlamo par esošo, turklāt bezmaksas rīki izmanto lietotāja ievadīto informāciju, lai “mācītos” paši. Tāpēc tajos nedrīkst ievadīt datus, kas paredzēti organizācijas iekšējai lietošanai. Tieši šī iemesla dēļ lielie uzņēmumi izstrādā savus MI instrumentus ierobežotas pieejamības informācijas apstrādei.

Tomēr, saglabājot modrību, arī brīvpieejas rīki var būt lietderīgs instruments, lai atvieglotu atsevišķu uzdevumu veikšanu un iegūtu laiku, ko veltīt citiem pienākumiem. “Microsoft Copilot”, ChatGPT, “Claude AI” var būt noderīgi asistenti ikdienas darba pienākumu izpildē, bet attēlu ģenerēšanā var palīdzēt “Leonardo AI”, OpenArt AI un Adobe FireFly. Savukārt kustīgu attēlu ģenerēšanai var izmantot “Stable Diffusion”.

“Visas iepriekšējās industriālās revolūcijas risināja uzdevumus, lai atbrīvotu cilvēkus no garlaicīga, bīstama un nepatīkama darba. Tagad tiks atvieglots arī sarežģīts, laikietilpīgs darbs, kas prasa augstu precizitāti”, paskaidro Juris Binde.

Viņš norāda, ka tieši MI iespējas cilvēkiem ļaus īstenot iepriekš nepieredzētus sasniegumus tādās nozarēs kā mikročipu ražošana vai mikroķirurģija, kuru vajadzības pārspēj cilvēka fizisko spēju robežas. Kur cilvēku ierobežo fiziskās vai garīgās spējas, tur MI priekšrocības nereti ir ātrums, precizitāte un fiziskā izturība.

MI, kas ir identisks cilvēka smadzenēm, piedāvā būtiskas priekšrocības. Viena no tām ir ātrums – ja smadzeņu neironi strādā ar maksimālo frekvenci 200 Hz, tad mūsdienu procesori darbojas vismaz 2 GHz frekvencē. Tāpat datoru tranzistori darbojas ar lielāku precizitāti nekā smadzeņu neironi un bojājumu gadījumos tos var nomainīt. Turklāt atšķirībā no cilvēka smadzenēm dators var būt jebkāda izmēra un tas nav nogurdināms. Vienlaikus MI risinājumiem ir potenciāls nākotnē palielināt cilvēku fiziskās un kognitīvās spējas ar tādām tehnoloģijām kā eksoskeleti. Faktiski jau šobrīd ikdienā izmantojamo viedtālruņu skaitļošanas veiktspēja ir vismaz 120 000 reižu lielāka nekā NASA skaitļošanas centram, kas 1971. gadā vadīja Apollo 14 misiju cilvēka izkāpšanai uz Mēness.

Decembra sākumā aizvadīta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konference “FOKUSS. NĀKOTNE”, kas tika veltīta tādām tēmām kā MI, piekļūstamība un ilgtspēja, kiberdrošība un produktivitāte. Pasākumā ar savām zināšanām un pieredzi saistošu sarunu veidā dalījās Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas IKT nozares autoritātes, tostarp LMT prezidents prof. Juris Binde. Konferences ieraksts pieejams šeit. Konferences galvenie atbalstītāji ir DocLogix un LMT, partneri – LVRTC, Latvijas Digitālās inovācijas centrs, projekti Code4Europe un SusTool, atbalstītājs – SAP Latvia. Informatīvie partneri – TVNET GRUPA un Latvijas Televīzija.