IDF darīja visu iespējamo, lai izvairītos no ieiešanas "Hamās" tuneļos Gazā, jo tur teroristu kaujiniekiem ir pārsvars pār Izraēlas karavīriem. Gazā ir atklāts gandrīz 700 kilometru garš tuneļu tīkls, kura ieejas bieži vien ir atrodamas civiliedzīvotāju mājās – bērnistabās, virtuvēs un citur. Šo tuneļu būvēšanā bija iesaistīti tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuri saņēma samaksu no "Hamās". Parasti pilsētvides kaujās karavīri skatās uz augšu, uz priekšu vai atpakaļ, bet karā Gazā bija jāskatās arī uz leju. Par urbānās karadarbības sarežģītību TVNET stāsta Izraēlas armijas karadarbības eksperts Jarons Buskila.
Pastāstiet par urbāno jeb pilsētvides karu. Ar ko tas atšķiras no citiem karadarbības veidiem?
Atšķirīgu to padara cīņa blīvi apdzīvotā teritorijā, kurā gandrīz katrā nākamajā metrā attopaties jaunā kaujas zonā. Tas nav atklāts apvidus, kur var redzēt trīs, četrus vai pat piecus kilometrus un ir iespējams skaidri plānot savus nākamos gājienus. Pilsētvidē, blīvā apvidū, katrs metrs ir atšķirīgs no iepriekšējiem, un tev ir vajadzīgs laiks, lai visu saplānotu no jauna. Katrā nākamajā metrā ir jauni mērķi, mainās vide, ir savādāki riski. Tas ir daudz sarežģītāk un prasa ļoti augstas komandvadības un koordinācijas spējas. Mūsu uguns precizitātes spējas, dronu tehnoloģijas, satelīti un īpašais aprīkojums padarīja šo karu, it sevišķi Gazā, atšķirīgu no iepriekšējiem urbānajiem kariem.
Mēs varam redzēt, kur ir ienaidnieks, un uzbrukt ļoti precīzi. Izņemot Gazas pazemi. Šī ir viena no lietām, kas arī atšķiras no iepriekšējiem kariem. Hamās tuneļi ļoti apgrūtināja mūsu spējas izmantot precīzu uguni, jo atradās pazemē. Bieži nebija nekādu iespēju tos bombardēt, tikai tad, ja atradām un sapratām tuneļu labirintu izvietojumu vai paši iekļuvām pazemes tuneļos. Bet, tiklīdz mēs iekļūstam pazemes tuneļos, mūsu pārspēks pazūd, mēs kļūstam vienlīdzīgi ar pretinieku pazemes cīņā. Ienaidnieks atrodas tuneļos, viņam bijušas iespējas sagatavoties, bloķēt mūsu ceļu, pārsteigt mūs ar spridzekļiem.