Pacientu atbalsta biedrība: Nav skaidrs, vai atradīsies finansējums jaunā onkoloģijas plāna īstenošanai (1)

"Pārāk ilgi darbojos onkoloģijas jomā, lai uzskatītu, ka ar VM plānu var uzlabot kopējo Latvijas situāciju onkoloģijā," atzīmēja biedrības vadītāja. Viņasprāt, "ir labi, ka šāds plāns ir un cilvēki domā par onkoloģiju", tomēr nav skaidrs, kāds būs plāna finansiālais segums, un vai ņemts vērā iepriekšējos gados neizdarītais.

Velkot paralēles ar iepriekšējā VM plāna izstrādi, Berķe atminējās, ka toreiz bijuši nepieciešami papildu 100 miljoni eiro, un šis finansējums tā arī netika rasts. Tāpat arī šobrīd neesot skaidrs, vai pašreizējā plāna izpildei tiks rasti nepieciešamie līdzekļi, lai nonāktu kaut vai "Eiropas zemākajā līmenī", uzsvēra Berķe.

"Jautājums, vai šis onkoloģijas plāns nepaliks vienkārši kā "ķeksītis, kas ir izstrādāts un ierakstāms atskaitēs", uzsvēra biedrības vadītāja.

Valstī nav reāla onkoloģisko saslimšanu reģistra vai datu par patieso onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu un viņu vajadzībām, apgalvoja Berķe, kuras skatījumā, nevienā valsts plānā netiekot ņemts vērā reālais onkoloģisko pacientu skaita pieaugums kopš aptuveni 2011. un 2012.gada.

Viņasprāt, ir grūti spriest par onkoloģisko pacientu datu ievadi un statistiku, jo "nevienam normālam mirstīgajam tam nav pieejas", kā arī nav skaidrs, kā, par ko un cik daudz datu tiek ievadīti. Agrāk, pēc 2017.gada datu uzskaites datiem, onkoloģisko pacientu skaits valstī pārsniedzis 80 000, un ir jautājums, vai arī aktuālie vēža reģistra dati atspoguļos to, kas noticis ar tiem pacientiem, kas vēl joprojām ir kādā uzskaitē vai ārstējušies agrāk, bet šobrīd faktiski palikuši ārpus tās un "paši kuļas kā māk", sprieda Berķe.

Biedrības vadītāja pārmeta, ka slikta ir onkoloģisko pakalpojumu pieejamība ne vien reģionos, bet arī Rīgā, kur to parāda garās pacientu rindas Latvijas Onkoloģijas centrā.

"Kamēr cilvēks tiek līdz diagnozes noteikšanai, ārsts jautā, kur pacients bijis agrāk, lai gan pacients gan maksas, gan valsts pakalpojumu ceļā ilgi gaidījis slēdziena noteikšanu - tāpēc arī rodas situācijas ar novēlotu diagnožu atklāšanu," sacīja Berķe. Šī iemesla dēļ daļa onkoloģisko pacientu izvēlas maksas medicīnas pakalpojumus, bet ne visiem ir finansiālas iespējas, lai vērstos pēc maksas palīdzības, pauda biedrības pārstāve.

"Šobrīd valsts veselības aprūpe ir absurda un katrā ziņa nav orientēta uz pacientu", uzskata Berķe.

Berķe informēja, ka jaunā VM onkoloģiskā plāna izstrādē šoreiz biedrība "Dzīvības koks" nav bijusi iesaistīta."Mūsu biedrība tomēr ir lielākā biedrība Latvijā ar onkoloģiskajiem pacientiem, un mums ir ko teikt, taču ne vienmēr paši no savas puses varam izsekot līdzi visam šīm peripetijām un pieprasīt, lai mums visur ļautu piedalīties un iesaistīties".

Jau vēstīts, ka VM izstrādājusi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam.

Mirstības no onkoloģiskajām saslimšanām mazināšanai tiks ieviestas jaunas vēža skrīninga programmas un pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) platformas.

Plānā definēti pieci galvenie rīcības virzieni, kas vērsti uz onkoloģisko slimību profilaksi, vēža skrīninga programmu un agrīnas diagnostikas popularizēšanu, pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu platformu izveidi un ieviešanu, kā arī personalizētu terapiju, bērnu onkoloģijas aprūpi un labāku onkoloģisko slimību datu pārvaldību.

Bērnu onkoloģijas jomā plānots izstrādāt klīniskos ceļus "sarkanā karoga simptomiem" un pilnveidot dalītās aprūpes sistēmu reģionālajās slimnīcās, savukārt pieaugušo ārstēšanā tiks paplašināta dinamiskā novērošana un personalizētā terapija. Vienlaikus izvērtēs iespējas paplašināt "zaļā koridora" pieejamību, maksas ārstiem piešķirot tiesības nosūtīt uz "zaļo koridoru" pacientu ar aizdomām par onkoloģiju.

Līdz šim Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir izveidots Metodiskais centrs onkoloģijas jomā, bet šobrīd procesā ir Latvijas Vēža centra akreditācija un Valsts patoloģijas centra izveide, norāda ministrijā.

Plāna projekts tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai un pēc tam virzīts izskatīšanai valdībā.

Ministrijā vērš uzmanību, ka Latvijā ir ap 90 000 iedzīvotāju ar ļaundabīgā audzēja diagnozi un vēzi joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem. Bērnu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā - 2022.gadā ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam.