VIDEO ⟩ Aizsardzības ministrs: "Esam darījuši visu, lai būtu daudz gatavāki reaģēt"

Intervijā aizsardzības ministrs atzīst, ka septembra incidents bija ļoti nopietns un spēcīgs atgādinājums, ka Latvijas spējas laicīgi pamanīt un novērst apdraudējumu gaisa telpā ir ierobežotas. Tomēr viņš norāda, ka uzreiz tikusi pastiprināta pretgaisa aizsardzības bruņojuma klātbūtne reģionā, kā arī sabiedrotie pārliecināti par nepieciešamību gaisa patrulēšanai reaģēt arī uz bezpilota lidaparātiem, kas vajadzības gadījumā jāspēj notriekt. 

"Šie mājasdarbi jau ir izdarīti. Skaidrs, ka mēs nevaram pilnvērtīgi, teiksim tā, aizzīmogot mūsu gaisa telpu - šādi incidenti, diemžēl, var atkārtoties. Bet mēs esam darījuši visu, lai mēs būtu daudz gatavāki un spējīgāki reaģēt gan ilgtermiņā, gan konkrēti reaģēt īstermiņā," pauda Sprūds.

Jau vēstīts, ka pēc drona incidenta Baltijas valstu līderi aicinājuši NATO sabiedrotos ātrāk realizēt pagājušajā gadā NATO panākto vienošanos par pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli Baltijas jūras reģionā. Tā mērķis ir panākt, lai sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs rotācijas kārtībā atrastos gandrīz nepārtraukti.

Tomēr vēl novembra beigās Nīderlande bija vienīgā valsts, kas kopš vienošanās panākšanas uz vairākām nedēļām ir izvietojusi Lietuvā tālas darbības rādiusa sistēmu "Patriot", kad tā vasarā piedalījās mācībās. Turklāt šī gada jūlijā Vašingtonā notikušajā NATO samitā tika panākta vienošanās, ka par rotējošo pretgaisa aizsardzību Baltijas jūras reģionā atbildība būtu jāuzņemas arī alianses militārajai vadībai, nevis tikai atsevišķām dalībvalstīm.

Atbildot uz jautājumu, vai sabiedrotie pietuvojušies rotācijas modeļa ieviešanai praksē, aizsardzības ministrs skaidroja, ka šis jautājums joprojām ir alianses dienaskārtībā, taču tā ieviešana praksē saskārusies ar šķēršļiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir intensīvais atbalsts Ukrainai, kuras aizsardzība pret Krievijas agresiju prasa ievērojamus resursus: 

"Zināmā veidā pudeles kakls ir tas, ka mēs vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas esam atdevuši mūsu sabiedrotajai Ukrainai, lai tā aizstāvētu savu zemi, civiliedzīvotājus, civilos un militāros objektus. Tā kā daudz kas ir jāiegādājas Ukrainas atbalstam, tāpēc ir zināmā mērā resursu ierobežotība."

Tomēr Sprūds norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu rotācijas modelis nav vienīgais risinājums. "Mēs būtībā runājam par slāņveida pretgaisa aizsardzību," uzsvēra ministrs, norādot, ka rotācijas modelis ir tikai viens no vairākiem aizsardzības līmeņiem. Baltijas valstis esot gatavas uzņemt arī iznīcinātājus. Vācijas iznīcinātāji gaisa patrulēšanas misijas ietvaros bija izvietoti šeit uz laiku, līdz tika atjaunota bāze Igaunijā, bet tā kā Latvija joprojām ir gatava lidmašīnas uzņemt, tiek turpinātas sarunas ar sabiedrotajiem.

Lai gan situācija ir sarežģīta, ministrs pauda pārliecību, ka sabiedroto starpā valda pilnīga sapratne par visas NATO teritorijas aizsardzību no pirmā centimentra un kolektīvo atbildību šajā jomā.