:format(webp)/nginx/o/2024/12/13/16542703t1h9d53.jpg)
Pēdējās Džo Baidena prezidentūras nedēļās ASV pieliek lielas pūles, lai palielinātu ieroču piegādes Ukrainai, CNN sacīja kāda augsta ranga Baltā nama amatpersona. “Aizsardzības ministrija īsteno vēsturisku iniciatīvu, lai nākamo piecu nedēļu laikā Ukrainā nogādātu ievērojamu daudzumu ieroču. Līdz janvāra vidum mēs nosūtīsim simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu, tūkstošiem raķešu, simtiem bruņumašīnu un citu svarīgu aprīkojumu,” sacīja vārdā nenosauktā ASV amatpersona.
Piegādes koordinēšanu vada Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. Pentagons aktīvi izmanto jūras un gaisa ceļus, lai ievērotu piegādes termiņus, ziņo CNN.
Tomēr raidsabiedrības avots apgalvoja, ka
Ukrainas galvenā problēma joprojām ir nevis ieroču, bet gan karavīru trūkums.
Baltais nams koncentrējas uz dzīvā spēka jautājuma risināšanu, lai līdz 2025. gadam Ukraina būtu pēc iespējas spēcīgākā pozīcijā, piebilda amatpersona. “Mēs esam gatavi apmācīt mobilizētos karavīrus: Ja Ukraina nolems mobilizēt papildu spēkus un nosūtīt tos uz poligoniem ārpus valsts, mēs nodrošināsim nepieciešamo apmācību. Tomēr lēmums par mobilizācijas paplašināšanu jāpieņem pašai Ukrainai.”
12. decembrī Baidens apstiprināja vēl vienu 500 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai. Tajā ietilpst HIMARS munīcija, 105 un 155 milimetru kalibra artilērijas lādiņi, prettanku sistēmas “Javelin” un AT-4, granātas, aprīkojums aizsardzībai pret ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodolieroču draudiem, kā arī zemessardzes un mācību aprīkojums.
Iepriekš Baidena administrācija ieteica Ukrainai samazināt minimālo mobilizācijas vecumu no 25 līdz 18 gadiem, lai paātrinātu armijas papildināšanu. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja šo iniciatīvu, norādot, ka problēma nav karavīru skaits, bet gan esošo brigāžu nepietiekamais ekipējums. Prioritātei jābūt ieroču piegādei un Krievijas militārā potenciāla samazināšanai, uzsvēra Zelenskis.
Tikmēr jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš vairākkārt ir izteicies par labu izdevumu samazināšanai palīdzībai Ukrainai. Viņš paziņoja, ka plāno pārskatīt Kijivai sniegtā militārā atbalsta apjomu, un uzsvēra, ka ASV jau ir ieguldījušas 350 miljardus ASV dolāru, bet Eiropa – tikai 100 miljardus. Pēc viņa domām, sabiedrotajiem būtu jāuzņemas vienādas saistības. Tomēr ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins decembrī norādīja, ka kopš 2022. gada ASV palīdzības apjoms Ukrainai ir sasniedzis 62 miljardus ASV dolāru, savukārt citi partneri ir snieguši palīdzību 57 miljardu dolāru vērtībā.
Tramps arī pauda neapmierinātību ar Rietumu tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu, lai uzbruktu Krievijas teritorijai. Vienlaikus viņš paziņoja, ka plāno izmantot ASV palīdzību Kijivai kā sviru, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju miera sarunās. Turklāt ievēlētais ASV prezidents ierosināja Eiropas valstīm nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai tie uzraudzītu pamiera režīma ievērošanu. Tajā pašā laikā, kā laikrakstam “The Wall Street Journal” pastāstīja vārdā nenosauktie Trampa palīgi, topošajam Baltā nama vadītājam vēl nav konkrētas stratēģijas konflikta risināšanai, un viņa komanda tikai sāk izstrādāt iespējamās pieejas.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)