/nginx/o/2024/12/14/16543710t1h233d.jpg)
Iesākt rītu ar kafiju vai kakao ir neatņemama ikdienas tradīcija neskaitāmam daudzumam cilvēku. Šeit jārunā par cilvēka bioloģiju, vēsturiskajiem faktoriem, kā arī - pat investīcijām kafijas un kakao nozarēs. Plašāk par to raksta "Swedbank" Finanšu tirgus nodaļas Investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Man ir paveicies, jo visiem maniem tuviniekiem no tēva puses ir zems asinsspiediens, pat vecumdienās. Mans normālais asinsspiediens ir 110/70 mm Hg. Kādas 2 vai 3 stundas pēc skriešanas vai treniņa tas dažkārt samazinās līdz 95/60 mm Hg. Tāpēc vienmēr esmu domājis, ka kafija uz mani iedarbojas tik labi, jo paaugstina asinsspiedienu. Bet tas nav galvenais (cukuru un pienu es nelietoju vispār).
Lieta tāda, ka kafija satur kofeīnu. Un kofeīns ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet ir arī viegla un ātri iedarbīga nootropā viela, kas stimulē prāta darbību, uzlabojot savienojumus starp smadzeņu nervu šūnām jeb neironiem. Tējā tik daudz kofeīna nav. Melnā vai zaļā tēja uz mani neiedarbojas vispār. Varu to dzert kā ūdeni.
Papildus kofeīnam mūsdienās ir pieejami arī citi dabiskie un sintētiskie nootropiskie līdzekļi: omega-3, l-teanīns, racetāmi, gingko biloba, parastais žeņšeņs, rodiola, kreatīns.
Austrumeiropā piracetāmu (Nootropil, Lucetam) aktīvi lieto jau piecdesmit gadus, lai uzlabotu bērnu prāta spēju koncentrēšanos mācību procesā, piemēram, kārtojot eksāmenus (!).
To iesaka ne tikai vietējie ģimenes ārsti, bet arī neirologi. Tā iedarbība ir ļoti līdzīga kofeīna iedarbībai: domāšana kļūst ļoti skaidra.
Cik man zināms, piecdesmit gadu laikā ir bijis tikai viens nopietnu blakņu gadījums, kad kāds vienā reizē apēda vairāk nekā septiņdesmit (!) tablešu. Un tika konstatēts, ka šo ietekmi drīzāk izraisīja lielais kopējais sorbitola daudzums šajās tabletēs.
Ir zināms, ka arī omega-3 taukskābes uzlabo smadzeņu darbību. Tomēr man ir grūti pateikt, cik ātri tās iedarbojas.
Taču visinteresantākais ir tas, ka arī tādi tradicionālie ķīniešu ārstniecības līdzekļi kā ginkgo biloba vai žeņšeņs tiek klasificēti kā nootropie līdzekļi. Galu galā Ķīnai būs jāapgūst kafijas audzēšana, savukārt citiem kafijas ražotājiem būs jāapgūst gingko biloba un žeņšeņa audzēšana.
Varētu šķist, ka tās ir vien fantāzijas bez reāla pamata. Tomēr kafijas vēsture liecina par pretējo.
/nginx/o/2024/12/14/16543707t1h6c23.jpg)
Domāju, ka daudzi zina, ka kafijas koka dzimtene ir Etiopija, kas atrodas Austrumāfrikā. Tomēr 15. gadsimtā dažādi kafijas dzērieni pamazām sāka parādīties arī citos reģionos. Vispirms tie ienāca Jemenā. Pēc tam tie virzījās uz Osmaņu kontrolētajiem Tuvajiem Austrumiem, Persiju (mūsdienu Irānu), Indiju un Ziemeļāfriku.
Līdz ar Osmaņu impērijas ietekmes paplašināšanos Eiropas kontinentā kafijas dzērieni kļuva arvien populārāki Centrāleiropas valstīs (Ungārijā, Austrijā), kā arī Dienvideiropā, galvenokārt Itālijā. Drīz vien šai tendencei pievienojās arī Rietumeiropas valstis. To veicināja tas, ka daudzām Rietumeiropas valstīm - Nīderlandei, Lielbritānijai, Francijai, Spānijai un Portugālei - bija lielas koloniālās impērijas, īpaši tropiskajos reģionos.
Tā rezultātā kafija šajās kolonijās sāka izplatīties ne tikai kā dzēriens ikdienas lietošanai, bet arī kā komerciāli audzējams augs.
Neraugoties uz to, ka holandieši bija pirmie, kas Holandes Austrumindijā (tagadējā Indonēzijā) mēģināja audzēt kafiju komerciālos nolūkos, 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā pasaulē vadošajās pozīcijās kafijas audzēšanā izvirzījās bijusī Portugāles kolonija Brazīlija, kā arī citas Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstis (Kolumbija, Ekvadora un citas).
Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem 2022. gadā pasaules kafijas raža bija aptuveni 10,8 miljoni metrisko tonnu, ko veido Arabica (60%) un Robusta (40%) šķirnes. Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstu kopējā tirgus daļa sasniedza 50%, turklāt Brazīlija joprojām bija pasaulē lielākā kafijas pupiņu ražotāja ar 30% tirgus daļu.
Arabica kafijas šķirnes garša nenoliedzami ir maigāka. Bet Robusta kafijā ir divreiz vairāk kofeīna. Arabica mani pamodināt pavisam noteikti nespēj. Tāpēc man ir vajadzīga tasīte rūgta, intensīva Robusta espresso.
Āzija ierindojās otrajā vietā ar 33% saražotā apjoma, savukārt kafijas pupiņu dzimtene Āfrika ir tikai trešajā vietā ar 17%.
Neapšaubāmi ļoti saistošs ir Vjetnamas kā valsts, kas ir otra lielākā kafijas ražotāja pasaulē, stāsts. Kafijas ražošana Vjetnamā kļuva par nozīmīgu rūpniecības nozari, kad šī valsts vēl bija Franču Indoķīnas sastāvā. Tomēr visaizraujošākā šī stāsta nodaļa sākās pagājušā gadsimta 80. un 90. gados.
Lai veicinātu ekonomikas attīstību pēc Vjetnamas kara, Vjetnamas valdība 1986. gadā atļāva privātiem uzņēmumiem darboties lauksaimniecības nozarē. 90-jos gados, uzlabojoties Vjetnamas attiecībām ar Rietumvalstīm, Pasaules Banka ieteica Vjetnamas valdībai attīstīt kafijas rūpniecību, jo kafija tika uzskatīta par ļoti perspektīvu eksporta preci, ko var viegli pārdot bagātajām valstīm pretī saņemot "cieto" valūtu. Tā kā Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji ir pazīstami ar savu disciplinētību un strādīgumu, Vjetnama 30 gadu laikā spēja palielināt savu kafijas tirgus daļu no 0,1% līdz 18%. Līdz ar to tā kļuva par otru lielāko kafijas ražotāju un eksportētāju pasaulē (sk. 1. attēlu).
Tāpēc Ķīna, kas pašlaik ir 16. vietā pēc ražošanas apjoma, nepieciešamības gadījumā var kļūt par vienu no vadošajām kafijas ražotājām.
Runājot par kafijas patēriņu, ražotājvalstis pašas patērē 30% no kopējā saražotā daudzuma. Savukārt kafijas importā izteikti dominē attīstītās valstis, Eiropas Savienībai veidojot 24% no kopējā pasaules importa un ASV – 16%.
Vidējais kafijas patēriņš pasaulē uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1,3 kg gadā. Tomēr dažādu reģionu patēriņa tendences ir ļoti atšķirīgas. Saskaņā ar World Atlas datiem Ziemeļvalstis ir lielākās kafijas patērētājas, pirmajā vietā ierindojoties Somijai. Šajā valstī gadā vidēji tiek patērēti 12 kg kafijas uz vienu iedzīvotāju, tas ir, četras tasītes kafijas ik dienu.
Turklāt Somijas tiesību aktos ir noteikts, ka darba dienas laikā darbiniekiem ir tiesības uz divām 10 līdz 15 minūšu ilgām kafijas pauzēm. Otrajā vietā ir Norvēģija ar 9,9 kg kafijas patēriņu gadā uz vienu iedzīvotāju, trešajā vietā ir Islande ar 9 kg, bet ceturtajā vietā – Dānija ar 8,7 kg. Kopumā pēc patēriņa uz vienu iedzīvotāju Eiropas valstis ir lielākās kafijas patērētājas. Vienīgais izņēmums ir Kanāda, kas ierindojas desmitajā vietā.
Runājot par kafijas cenām, pašreiz Arabica kafijas cena Ņujorkas preču biržā ir pakāpusies līdz aptuveni 2,56 ASV dolāriem par mārciņu (5,64 USD = 5,28 EUR par 1 kg) no 1,79 USD par mārciņu (3,95 USD = 3,68 EUR par 1 kg) pirms gada.
Vienlaikus Robusta kafijas cena Starpkontinentālajā biržā ir aptuveni 4376 ASV dolāri par tonnu (4,38 USD jeb 4,10 EUR par 1 kg), palielinoties no 2697 USD par tonnu (2,70 USD jeb 2,52 EUR par 1 kg) pirms gada.
Citiem vārdiem sakot, abu šķirņu cenas pēdējā gada laikā ir pieaugušas attiecīgi par 43% un 62%.
Tomēr ņemot vērā vēsturisko kontekstu, jāatzīst, ka tagadējās cenas nevar uzskatīt par ārkārtējām. Tās bija augstākas gan 2011. gadā, kad tās bija 3,05 USD par mārciņu (+19% salīdzinājumā ar šodienas cenām), gan 1997. gadā, kad tās bija 3,15 USD par mārciņu (+23%), gan 1986. gadā, kad tās bija 2,73 USD par mārciņu (+7%). Vēsturiski Arabica kafijas cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 3,35 USD par mārciņu – 1977. gadā, pēdējā lielākajā "stagflācijas" periodā (+31% salīdzinājumā ar pašreizējo cenu), kad daudzu preču cenas īsā laika posmā krasi pieauga. Arabica kafijas cena pieauga no 45 USD par mārciņu 1975. gadā līdz 335 USD 1977. gadā. Citiem vārdiem sakot, vien divu gadu laikā tā pieauga gandrīz 7,5 reizes.
Kā interesants fakts jāatzīmē tas, ka kafijas dzimtene ir Āfrika. Tomēr mūsdienās to galvenokārt audzē Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Savukārt kakao dzimtene ir Dienvidamerika un Centrālamerika, bet mūsdienās to galvenokārt audzē Āfrikā (Kotdivuārā, Ganā, Kamerūnā, Nigērijā), kur saskaņā ar ANO Lauksaimniecības organizācijas datiem tiek saražoti 67% pasaules kakao.
Tas izriet no procesa, ko dēvē par “Kolumba apmaiņu”, kad notika iedzīvotāju, augu, dzīvnieku, minerālu un slimību apmaiņa starp Veco pasauli (Eiropu, Āfriku, Āziju) un Jauno pasauli (Ziemeļameriku un Dienvidameriku).
Kāpēc mums tik ļoti patīk kakao? Papildus kofeīnam kakao pupiņas satur arī ievērojamu daudzumu saistītās vielas teobromīna. Teobromīns ir alkaloīds. Salīdzinājumā ar kofeīnu tas uzsūcas daudz lēnāk. Taču vissvarīgākais ir tas, ka tam ir atslābinoša iedarbība uz elpošanas sistēmu un asinsvadu gludo muskulatūru. Tāpēc apgalvojumā, ka šokolāde, ko ražo no kakao pupiņām, ir relaksējošs līdzeklis, ir zināma daļa patiesības.
Tomēr toksikoloģijas tēvs Paracelzs jau 16. gadsimtā norādīja: “Visās lietās ir kāda inde, un bez indes nav nekā. Tas, vai inde ir vai nav indīga, ir atkarīgs tikai no devas...”
Tāpēc lielā daudzumā kakao cilvēkiem ir kaitīgs un var kļūt par saindēšanās ar pārtiku cēloni. Suņiem un kaķiem kakao ir toksisks pat tad, ja to apēd nelielā daudzumā (!).
Turklāt arī ar tā relaksējošo iedarbību nedrīkst pārcensties. Lieta tāda, ka teobromīns var izraisīt apakšējā barības vada slēdzējmuskuļa nepareizu atslābināšanos. Tas ir viens no galvenajiem kuņģa skābes atviļņa un grēmas cēloņiem.
Kakao cena Starpkontinentālajā biržā ir pakāpusies līdz aptuveni 7332 USD par tonnu (7,33 USD jeb 6,86 EUR par 1 kg) no 4051 USD par tonnu (4,05 USD jeb 3,79 EUR par 1 kg) pirms gada.
Tas nozīmē, ka pēdējā gada laikā tās ir pieaugušas par 81%. Turklāt 2024. gada aprīlī kakao tirgus cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 11878 USD par tonnu, līdz ar to ievērojami pārsniedzot iepriekšējo vēsturiski augstāko līmeni – 4541 USD, kas tika sasniegts 1977. gadā.
Ļoti iespējams, ka, saglabājoties pašreizējai kakao cenu tendencei, var rasties nepieciešamība sākt audzēt kakao citās pasaules daļās. Šķiet, ka šo “filmu” mēs jau esam redzējuši, vai ne?
Ir vairāki veidi, kā ieguldīt kafijā un kakao. To noteikti var darīt netiešā veidā, piemēram, ieguldot kafijas mazumtirgotājos, piemēram, "Starbucks", vai šokolādes ražotājos, piemēram, "Nestle". Tomēr šo uzņēmumu akciju cenas ietekmē neskaitāmi citi faktori, kas nav tieši saistīti ar kafiju un kakao.
Par laimi, mūsdienās ir pieejami jauni finanšu produkti. Tie ir biržā tirgotās izejvielas (exchange-traded commodities jeb ETC) ar nodrošinājumu, kas dod tiešu saikni (ekspozīciju) ar daudzām "cietajām" (nafta, dabasgāze, dārgmetāli un rūpnieciskie metāli) un "mīkstajām" (graudi, kokvilna, cukurs, gaļa un citi lauksaimniecības produkti) izejvielām, tostarp kafiju un kakao. Būtībā tie ir izejvielu biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds jeb ETF). Turklāt ir pieejami arī šo ETC varianti ar finanšu sviru (kredītplecu).
Piemēram, ir atrodami tādi biržā tirgotie fondi kā "WisdomTree Coffee ETC", "WisdomTree Coffee 2x Daily Leveraged ETC", "WisdomTree Coffee 3x Daily Leveraged ETC", "WisdomTree Cocoa ETC" un "WisdomTree Cocoa 2x Daily Leveraged ETC". Tie ir izejvielu biržās tirgotie kafijas un kakao nākotnes līgumu (fjūčeru) grozi. Tos var izmantot gan riska ierobežošanas, gan tirdzniecības nolūkā.
Kad Nīderlandē rakstīju doktora disertāciju, mans holandiešu ekonomikas profesors pastāstīja savu personīgo “kafijas” stāstu.
90-ajos gados kāds brokeris viņam ieteica ieguldīt kafijas nākotnes līgumos, apgalvojot, ka Brazīlijā pašlaik ir īpaši bargs aukstums un ka slikta raža ir praktiski neizbēgama. Kā paredzēts, kafijas cenas krasi kāpa. Patiesībā tās gandrīz divkāršojās. Mans profesors beidzot bija gatavs “izmantot” šo tirgus burbuli un iegādājās kafijas nākotnes līgumus.
Bet sanāca tā, ka šis brīdis sakrita ar laiku, kad aktīvi eksportēt savu kafiju uz pasaules tirgiem sāka Vjetnama. Tā rezultātā kafijas tirgus cena saruka par 80%. Mans profesors pazaudēja daudz naudas. Bet pats galvenais bija tas, ka viņa sieva pēc visiem šiem “investīciju piedzīvojumiem” stingri paziņoja, ka viņa vairs neklausīs ekonomistu padomiem.