Apjomīgākie glābšanas darbi norisinājās 1987. gada 25. janvāra svētdienā, kad no milzīga atlūzuša ledus gabala Jūrmalas rajonā ar helikopteriem, laivām un ledlauzi glābēji no nelaimes paglābuši pusotru tūkstoti zemledus makšķernieku. Sīkāk par šo notikumu vēstīts LMT Viedtelevīzijas veidotā dokumentālā raidījuma “Katastrofas Latvijā” sērijā “Nāves ēnā”.
VIDEO: KATASTROFAS LATVIJĀ. NĀVES ĒNĀ
25. janvārī pulksten 11.10 Bulduru glābšanas stacijas priekšnieks B. Izotovs tālumā pamanīja ledū plaisu, kas pletās aizvien platāka. Gaisā uzlidoja sarkanā brīdinājuma raķete. Tie, kam tā bija domāta, nepievērsa signālam ne mazāko uzmanību. Paziņojis par notikušo ūdenslīdēju un glābšanas dienesta priekšniekam V. Rainam, B. Izotovs, ūdenslīdēji V. Muranovs un J. Solovjovs, kā arī motorists A. Samoilovs sāka evakuēt makšķerniekus. Vārds «sāka» gan te lietots pāragri. Lai nokļūtu pie cietušajiem, bija jāpārvar 2,5 kilometrus liels attālums pa nelīdzenu ledu, velkot sev līdzi laivu. Viņi pārveda trīs grupas, trīs reizes mēroja šo grūto ceļu. Ap pulksten 16 krastā bija nogādāti 17 cilvēki. Viegli neklājās arī medicīnas māsai B. Oķei, kurai bija jāuzņemas rūpes par cietušo pārbaidītajiem tuviniekiem,” 1987. gada 29. janvārī tika rakstīts laikrakstā “Jūrmala”.
Todien makšķernieki uz Rīgas jūras līča ledus bija devušies par spīti brīdinājumiem to nedarīt. Straujais atkusnis un vēja brāzmas draudēja ledu atraut no krasta, tāpēc glābšanas dienestu darbinieki tur bija izvietojuši brīdinājuma zīmes, kā arī krastā dežurēja glābēji. Par spīti tam uz ledus kāpa teju divi tūkstoši zemledus makšķerēšanas entuziastu, kuriem par brīdinājumiem un riskiem bija nospļauties. Kad zvejnieki saprata, ka pār viņiem nolaidusies nāves ēna, bija jau par vēlu.