“2010.gadā par pēdējo naudu iestādījām eglītes un cerējām uz veiksmi,” egļu biznesa pirmsākumus atklāj Armands. Viņam šāds solis šķita dabisks, pirmkārt, tēvam bija brīva zeme, otrkārt Armands ir diplomēts mežsargs. Tiesa, Ziemassvētku egļu biznesam ticēja retais. Draugi un paziņas neticīgi grozīja galvu, arī Armanda tēvs ar bažām skatījās, ka dēls strīpām vien stāda egles. Armands riskēja un vinnēja! Pats gan atzīst, ka arī risks bija izsvērts. “Ja es būtu stādījis pārdesmit tūkstošus, tad gan būtu bankrotējis, vienkārši sāku ar mazumiņu, ieguldīju visu, kas bija, paldies tēvam, kurš mani šajā riskā atbalstīja.” Armands uzņēmās risku, bet apzinājās