Pētījums: Citiem cilvēkiem vairāk uzticas iedzīvotāji ar augstām informācijas apstrādes prasmēm (1)

Apgalvojumam piekrita 38% pieaugušo vecumā no 25 līdz 65 gadiem, kuru prasmes novērtētas augstākajā līmenī. Tikmēr iedzīvotāji ar zemām informācijas apstrādes prasmēm ir piesardzīgāki - 16% pieaugušo uzskata, ka cilvēkiem var uzticēties.

Pozitīvā sakarība starp prasmju līmeni un uzticēšanos novērotas arī tad, ja tiek ņemtas vērā citas sociālās un demogrāfiskās pazīmes, piemēram, vecums, dzimums, izglītības gadi, vecāku izglītības līmenis.

Pētījumā tāpat novērota prasmju saistība ar individuālo labklājību un pilsonisko iesaistīšanos.

Līdzīgi kā vidēji arī citās OECD valstīs, Latvijas pieaugušie, kuru prasmes novērtētas augstākajā līmenī, ievērojami biežāk ziņoja par augstu apmierinātības līmeni ar dzīvi un ļoti labu vai izcilu veselību nekā pieaugušie, kuru prasmes ir zemā līmenī.

Starp iedzīvotājiem ar augstu prasmju līmeni 83% pieaugušo jūtas apmierināti ar dzīvi. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemu prasmju līmeni apmierinātu pieaugušo īpatsvars sasniedz 53%.

Daudzi mazkvalificēti pieaugušie jūtas nodalīti no politiskajiem procesiem, un viņiem trūkst prasmju, lai apgūtu sarežģītu digitālo informāciju. Tas mūsdienu demokrātijās rada arvien lielākas bažas, teikts ziņojumā.

Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā Latvijā konstatēti zemāki rezultāti tekstpratībā un adaptīvā problēmrisināšanā, bet rēķinpratībā tie ir starp vidējiem, liecina OECD pieaugušo prasmju pētījuma pirmie rezultāti.

Pētījumā tika analizēts iedzīvotāju prasmju līmenis un tā izmantošana darbā un ikdienas dzīvē, tostarp sasaistē ar iegūto izglītību, tālākizglītību, darba pienākumiem un sociālo aktivitāti. Latvija pētījumā piedalījās pirmo reizi.

Augstāku sniegumu uzrādījuši 16 līdz 34 gadus veci pieaugušie, kā arī iedzīvotāji ar augstu izglītības līmeni. Katra trešā Latvijas iedzīvotāja prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei, novērtētas zemākajā līmenī vai pat nav sasniegušas to.