Putina uzvara ASV izmaksātu septiņas reizes dārgāk nekā atbalsts Ukrainai (20)

“Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, Ukrainas sakāves gadījumā ASV turpmāko piecu gadu laikā aizsardzībai būtu jāiztērē par 808 miljardiem ASV dolāru vairāk, nekā pašlaik paredzēts budžetā. Tajā pašā laikā kopš 2022. gada ASV Kongress ir piešķīris 112 miljardus ASV dolāru Aizsardzības departamentam, lai palīdzētu Kijivai... Citiem vārdiem sakot, ļaujot Krievijai sakaut Ukrainu, tas ASV izmaksātu aptuveni septiņas reizes vairāk nekā Krievijas uzvaras novēršana,” teikts publikācijā.

Rakstā atzīmēts, ka bez ASV atbalsta Krievija 2025. gadā virzīsies uz priekšu, jo Kijivai beigsies ieroči. Līdz 2026. gadam Ukraina zaudēs efektīvu pretgaisa aizsardzību, kas ļaus Krievijai pastāvīgi veikt plaša mēroga militārās un civilās infrastruktūras bombardēšanu.

“Ukrainas armija, visticamāk, sabruks līdz 2025. gada beigām, ļaujot Krievijai ieņemt Kijivu un pēc tam virzīties uz NATO robežu,”

teikts publikācijā.

Pēc tam Krievija, visticamāk, atjaunos Krievijas kaujas vienības Baltkrievijā un Ukrainas rietumos, pie robežas ar NATO dalībvalstīm Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju.

“Ukrainas resursi palīdzēs Maskavai apdraudēt pārējo Austrumeiropu. Ar Ukrainas armiju savā kontrolē Kremlis iegūs simtiem tūkstošu papildus augsti apmācītu, pieredzējušu un kaujās pārbaudītu karavīru, kurus tas varēs piespiest sev kalpot. Krievija var iesaukt armijā arī miljoniem ukraiņu, kurus Kijiva nav mobilizējusi. Turklāt kontrole pār Ukrainu dos Krievijai lielākas aizsardzības un rūpniecības iespējas un ekonomisko potenciālu,” teikts publikācijā.

Tādējādi līdz 2030. gadam Krievija atkal būs gatava uzbrukt kādai no NATO valstīm.

Lai ierobežotu un sakautu Krieviju Eiropā pēc Kijivas krišanas, ASV militārajiem spēkiem būtu nepieciešami aptuveni 270 000 jaunu karavīru, kas ASV papildus izmaksātu gandrīz 88 miljardus ASV dolāru.

Turklāt, ja Krievija iebruktu kādā no NATO valstīm, tā darītu visu iespējamo, lai neļautu ASV pārvietot tur vairāk resursu. Šis fakts nozīmē arī to, ka Vašingtonai būtu jāuzsāk plaša nocietinājumu būvniecība Eiropā, kas izmaksātu aptuveni 31 miljardu ASV dolāru.

Kopumā Amerikas Savienotajām Valstīm līdz 2029. gadam būs nepieciešams par 683 lidmašīnām vairāk, nekā tās plāno iegādāties, un tas izmaksās aptuveni 109 miljardus ASV dolāru, norāda FA.

Karš Ukrainā ir parādījis, cik svarīgi ir bezpilota lidaparāti kaujas operācijām nākotnē. Lai panāktu paritāti ar Maskavu, Vašingtonai būs jāveic lieli ieguldījumi bezpilota lidaparātu tehnoloģiju un platformu ražošanā un attīstībā 29 miljardu ASV dolāru apmērā.

ASV būs vajadzīga arī labāka pretgaisa aizsardzība, kas izmaksās aptuveni 173 miljardus ASV dolāru. Turklāt ASV valdībai būs jāiztērē vēl 63 miljardi ASV dolāru, lai palielinātu savas rūpnieciskās bāzes jaudu.

Vašingtonai būs nepieciešami arī labāki jūras spēki. Tai nāksies iztērēt vēl aptuveni 50 miljardus ASV dolāru, lai būvētu jaunas zemūdenes un kuģus.

Amerikas Savienotajām Valstīm būs jāiztērē aptuveni 185 miljardi ASV dolāru papildu apmācībām un karaspēka sagatavošanai. Būs jāuzlabo rezerves daļu krājumi, kas izmaksās gandrīz 33 miljardus ASV dolāru. ASV būs nepieciešamas arī labākas arhitektūras un kontroles sistēmas kosmosa un kiberdrošības jomā, kas izmaksās vairāk nekā 36 miljardus ASV dolāru:

“Saskaitot visus šos skaitļus, jūs iegūsiet 808 miljardus ASV dolāru. Tā ir milzīga summa – aptuveni vienāda ar visu Pentagona budžetu 2022. gadā. Un, iespējams, tas ir vēl pārāk pieticīgs novērtējums.”

Savukārt, ja Kijiva gūs pārsvaru pār Maskavu, Vašingtona pat varētu samazināt sava karaspēka izvietojumu Eiropā. Tā joprojām saglabātu savu klātbūtni šajā reģionā, bet varētu veltīt vairāk resursu un uzmanības Klusajam okeānam, kas ir daudzu ASV prezidentu, tostarp Donalda Trampa, vēlme, teikts publikācijā.

Iepriekš jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka pēc atgriešanās Baltajā namā samazinās militāro palīdzību Ukrainai. ASV līderis apliecināja, ka aktīvi cenšas izbeigt karu.

Tajā pašā laikā Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko pauda pārliecību, ka Ukrainai pietiks pieejamo līdzekļu un ieroču, lai pretotos Krievijas agresijai līdz 2025. gada vidum, pat ja ASV palīdzība tiks pārtraukta.