Zelenskis: Krievijas operācijās iesaistīts “ievērojams skaits” Ziemeļkorejas karavīru (8)

Ukrainas līderis uzsvēra, ka Krievija faktiski ir ievilkusi karā vēl vienu valsti, turklāt “maksimāli”. “Tā vēlas, lai pasaulei būtu vairāk problēmu arī Āzijā. Tieši šim nolūkam krievi apmāca Ziemeļkoreju modernajā karadarbībā,” piebilda politiķis.

Pēc Zelenska teiktā, Kijiva turpinās rīkoties saskaņoti ar partneriem, lai apturētu karu - “lai to apturētu droši, ar garantētu mieru”.

Ukrainas valsts vadītājs paziņoja, ka nākamnedēļ Eiropā notiks dialogs par kopīgu darbu. Politiķis aicināja turpināt sankcijas pret Krieviju, atbalstīt Ukrainas aizsardzību, investēt Eiropas kopējā aizsardzībā un īstenot spēcīgu diplomātiju miera labā - “lai nākamgad kopā ar mūsu partneriem mēs varētu sasniegt mūsu galveno mērķi”.

Preliminary data indicates that Russia has begun using a significant number of North Korean soldiers in its assaults. These troops are being integrated into combined units and deployed in operations within the Kursk region. For now, their involvement is limited to this area, but… pic.twitter.com/7vBp4VAJlR

— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) December 14, 2024

Jau ziņots, ka Eiropas vadošo NATO dalībvalstu līderi nākamnedēļ Briselē ar Zelenski apspriedīs turpmāko atbalstu Kijivai. NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes iniciētajā sanāksmē tiks apspriestas arī iespējamās drošības garantijas pamiera gadījumā, norādīja aģentūras DPA avoti.

Vācijas kanclers Olafs Šocs, kā arī Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Polijas vadītāji pulcēsies samitā 18. decembrī. Gaidāms, ka diskusijām pievienosies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena.

Viena no iespējām pēc pamiera noslēgšanas varētu būt starptautisku miera uzturēšanas spēku ieviešana Ukrainā, norādīja DPA. Sanāksme notiks saistībā ar Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un bažām, ka viņa administrācija varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu sarunas ar Krieviju.

Vairāki Krievijas tā sauktie “Z korespondenti”, kuru darbību kontrolē Putina režīms, 12. decembrī apgalvoja, ka Ziemeļkorejas karavīri ir ieņēmuši Plehovas ciematu Kurskas apgabalā. Krievijas oficiālie avoti šo informāciju neapstiprināja.

Ukrainas projekta “DeepState” analītiķi 10. decembrī ziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki ir pavirzījušies uz priekšu Plehovo tuvumā. Ciemata ieņemšanu apstiprināja arī Vācijas laikraksta “Bild” OSINT analītiķis Julians Röpke.

Oktobrī Zelenskis apgalvoja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi savus karavīrus, lai palīdzētu Krievijai. Šo informāciju vēlāk apstiprināja Dienvidkorejas izlūkdienesti un Pentagons. Saskaņā ar Kijivas sniegto informāciju Ziemeļkoreja Krievijai varētu būt nosūtījusi līdz 12 000 karavīru. Novembrī ASV Valsts departaments paziņoja, ka lielākā daļa no tiem jau ir iesaistīti kaujas operācijās Kurskas reģionā. Pēc Seulas teiktā, Maskava par katru karavīru Phenjanai maksā 2000 ASV dolāru, kas ir līdzvērtīgi 83 vidusmēra Ziemeļkorejas pilsoņu gada algai.

Jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Ziemeļkoreju un parakstīja visaptverošu stratēģiskās partnerības līgumu ar Kim Čenunu. Šajā dokumentā faktiski ir nostiprināta militāra alianse starp valstīm. Saskaņā ar līguma 4. pantu uzbrukuma gadījumā vienai no pusēm otra puse apņemas sniegt militāru palīdzību ar visiem pieejamajiem līdzekļiem.