Noskaties ⟩ Daļu uz Ukrainu nosūtīto dronu nācies pielāgot frontes vajadzībām

Ukrainas frontes pozīcijā, kuru Latvijas Televīzija apmeklēja augustā, dienā izmanto aptuveni desmit dronu, tas ir ap trim simtiem mēnesī. Latvija šovasar uz Ukrainu sūtījusi gan par privāti ziedotiem līdzekļiem pirktus dronus, gan Aizsardzības ministrijas dronu koalīcijas ietvaros. No valsts budžeta šiem mērķiem šogad atvēlēti 20 miljoni eiro, nākamgad – tikpat.

"Katrs drons ir konfigurēts atšķirīgi. Jūsu droni ir labi. Tomēr ir nianse, ka tie ir pasmagāki, tādēļ nevaram aizlidot tik tālu, cik gribētos. Bet, strādājot no pašām pirmajām līnijām, viņi būs ļoti labi, pilnībā paveiks savu darbu. Komplektācija ir ļoti lieliskā līmenī,” tā vienībā lietotos, Latvijā ražotos FPV dronus augustā komentēja FPV drona pilots “Hima”.

Pirmās sarunas Aizsardzības ministrijai ar uzņēmējiem par dronu piegādi Ukrainai bija janvāra pēdējās dienās. Iegādes procedūru izsludināja maijā. No aptuveni četrdesmit uzņēmumiem, kas izrādīja interesi, līgumi noslēgti ar septiņiem. To nosaukumus ministrija neatklāj. Pirmajā piegājienā pirka tā sauktos pirmās personas skata jeb FPV dronus, kas ir efektīvi, bet salīdzinoši vienkāršāki un lētāki.

Līdz rudenim Latvija uz Ukrainu aizsūtīja ap trim tūkstošiem dronu nepilnu sešu miljonu eiro vērtībā. Taču līdz ar nosūtītajiem droniem parādījās arī informācija par to, ka daļa no tiem izrādījušies nepiemēroti frontei. “Mēs ļoti skaidri nodefinējām tās nepieciešamības vajadzības, kas bija arī no Ukrainas puses nodefinētas. Un viens no kritērijiem bija iziet cauri testiem. Testiem Latvijā un pēc tam arī testēšana notika Ukrainā. Un nu bija arī, teiksim, daļa, kas šos testus neizgāja. Tas, ka, iespējams, praktiskajā pielietojumā, dažkārt var būt kāda veicama pielāgošanās, adaptācijas posms, es to neizslēdzu,” saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sprūds nesniedz tiešu atbildi, cik lielu skaitu bijis nepieciešams pielāgot. Tā vietā uzsver, ka Ukraina Latvijas piegādātos dronus ir pieņēmusi un lietojot, taču neprecizē, vai visi tiek lietoti frontē. Pēc Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, tā saņēmusi atsevišķu Ukrainas bruņoto spēku vienību lūgumus nosūtīt papildus dronus. Šādos gadījumos tiek informēta Ukrainas Aizsardzības ministrija par šo vienību lūgumiem piegādāt dronus.

“Tā lielākā sāpe ir tāda, ka ukraiņiem tos dronus vajadzēja vakar. Vienalga kādus, bet vakar. Tas ir tas bizness, kur būtu jāsaprot, ka tas drons, kas pie viņiem var aizbraukt pēc nedēļas, kaut kādā jomā viņš varbūt jau atpaliks no tā, kas kaujas laukā jau būtu nepieciešams. Bet tas ir uz vietas atkal novēršams, pie nosacījuma, ko es teicu pirms tam, ja ražotājs ir reaģēt spējīgas momentā uz visām izmaiņām,” tā saka militāro dronu eksperts Māris Bruža. Viņš daudz strādājis ar militāriem droniem Ukrainā, tostarp mācot tos pilotēt.

Bruža atzīst, ka šobrīd Ukraina ir jauno tehnoloģiju izmēģinājumu poligons un iekārtu izmantošana tur ir tām kā sava veida kvalitātes zīme. Laiks, kas paiet, veicot iepirkumus, mainīgajām kara vajadzībām ir nozīmīgs, bet ne izšķirošs.

“Vienai vienībai vajadzīgi viena tipa droni. Otrai vienībai otra tipa droni. Citiem jābūt rāmim no metāla, citam der dronu rāmji izzāģēti no finiera. Viss ir atkarīgs no katras vienības uzdevumiem. Vienā no vienībām, ar kuru mums arī ir diezgan laba sadarbība kā “Drone Force Europe”, tur ļoti labi pateica tās vienības, ja nemaldos, viens no virsniekiem. Viņš teica, ka, ja vienība grib kaut ko kaujas laukā panākt ar droniem, tad viņam jāprecas ar savu dronu ražotāju. Un tas ir tas, kur dronu ražotājam jābūt ļoti ātri reaģēt spējīgam. Jo nu kaujas laukā tās izmaiņas ir nenormāli ātri notiek, ja kaut kas mainās,” stāsta Bruža.

Līdz aprīlim Aizsardzības ministrija sarīkoja trīs seminārus uzņēmējiem, stāstot gan par juridiskajām prasībām, gan tehniskajām specifikācijām, gan testēšanas kārtību. Tagad tā ir mainījusies un testus šomēnes sāka veikt arī Ukrainā, ne tikai Latvijā.

Bet otrajā iepirkumā, kas sākts 4. novembrī un kam atvēlēti septiņi miljoni eiro, pērk cita tipa dronus, pamatojoties uz Ukrainas iesniegtajām vajadzībām. Līdz ar to biznesa attīstīšana, paļaujoties uz pavasara semināros teikto, būtu problemātiska.

Ražotāji augustā izveidojuši Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociāciju, kurai viens no mērķiem ir arī sadarbības veicināšana ar valsts iestādēm. Biedrību uzticēts vadīt politiķim un bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam. “Šeit tai plānošanai būtu bijis jābūt tādai ne tikai pāris mēnešus uz priekšu, bet tā, lai tas uzņēmējs saprot, kas viņu sagaida pēc gada, diviem un pat trīs gadiem. Tā kā viens ir vispār apjomi, lai tie pasūtījumi būtu, jo citādi viņš nevar vienkārši ne investēt, ne rezerves daļas pasūtīt, ne cilvēkus pieņemt darbā, bet otrs ir arī kopīgi saprast, kādi produkti,” saka Pabriks.

Tagad Ukraina vairs neprasa FPV dronus, bet gan ar ievērojami augstākas tehnoloģijas bezpilota lidaparātus, kas varētu būt piemēroti, piemēram, izlūkošanai vai pretgaisa aizsardzībai. Novembrī sāktajā iepirkuma procedūrā runa varētu būt par trim, četriem piegādātājiem, saka aizsardzības ministrs Sprūds, un līdz diviem tūkstošiem dronu.

Veidojot dronu koalīciju, viens no solījumiem bija caur šo iniciatīvu attīstīt dronu ražošanu Latvijā. Pārstāvji no industrijas nevalstiskajām organizācijām, lai arī kopumā atzinīgi vērtē iesākto, kā vienu no grūtībām nosauc saziņu ar Aizsardzības ministriju, jo īpaši sākumposmā. “””Uzņēmēji nāk pa taisno meklēt dažādus kanālus, ceļus, veidus, kā var tikt pie tām durvīm iekšā, un saprast, kā to darīt, jo uz e-pastiem vienkārši neatbild. Kā es to zinu? Tāpēc, ka gan Ukrainas uzņēmēji, gan no daudzām citām valstīm, gan no Latvijas man ir nākuši, zvanījuši un prasījuši - kā lai tiek klāt – mēs sūtam ministrijai vēstuli, neviens neatbild, tad jūs gribat vai jūs negribat? Un diezgan daudzi pagriezuši muguru,” saka biedrības “Drone Force – Europe” valdes loceklis Viesturs Silenieks.

“Origin Robotics” ir viens no uzņēmumiem, kas sāka strādāt pie militāra pielietojama inovatīvu bezpilota tehnoloģiju izstrādes jau drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Dronu ražošana nav pakārtota koalīcijas iepirkumiem, bet gan balstoties uz potenciālo pieprasījumu kopumā. Latvijas iepirkumos par dronu piegādi Ukrainai viņi nav piedalījušies. Jaunu tehnoloģiju izstrādei firma nupat kā ieguvusi arī finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda. Bet Latvijas sāktā dronu iniciatīva iedod papildu atpazīstamību. “Dronu koalīcija, es domāju, ka Latvijā noteikti jau ir nospēlējusi lomu. Mēs, komunicējot ar saviem partneriem, redzam, ka viņi par šo iniciatīvu zina, viņiem ļoti ir interesanti būt klātesošiem šeit kaut kādos procesos. Kas attiecas konkrēti uz mums kā uz uzņēmumu, tad arī mēs, protams, no tā esam ieguvuši. Mūsu sistēmas ir testētas, viņu veiktspēja ir caur šīm dronu koalīcijas iniciatīvām pierādīta, un tas ir liels ieguvums,” saka “Origin Robotics” vadītājs Agris Ķipurs.​

Raidījumam “de facto” zināms, ka šis uzņēmums startējis pēdējā dronu koalīcijas iepirkumā, ko organizē Lielbritānija. Tā administrē ap 80 miljonu eiro lielu fondu, kurā iemaksājušas astoņas koalīcijas valstis, tai skaitā pieci miljoni nāk no Latvijas. Pēc Sprūda teiktā, iepriekšējā konkursā, kas ir jau noslēdzies, no vairākiem simtiem kompāniju starp pieciem izvēlētajiem uzvarētājiem, kuri piegādās dronus Latvijai, divi ir no Latvijas.