Ražotāji augustā izveidojuši Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociāciju, kurai viens no mērķiem ir arī sadarbības veicināšana ar valsts iestādēm. Biedrību uzticēts vadīt politiķim un bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam. “Šeit tai plānošanai būtu bijis jābūt tādai ne tikai pāris mēnešus uz priekšu, bet tā, lai tas uzņēmējs saprot, kas viņu sagaida pēc gada, diviem un pat trīs gadiem. Tā kā viens ir vispār apjomi, lai tie pasūtījumi būtu, jo citādi viņš nevar vienkārši ne investēt, ne rezerves daļas pasūtīt, ne cilvēkus pieņemt darbā, bet otrs ir arī kopīgi saprast, kādi produkti,” saka Pabriks.
Tagad Ukraina vairs neprasa FPV dronus, bet gan ar ievērojami augstākas tehnoloģijas bezpilota lidaparātus, kas varētu būt piemēroti, piemēram, izlūkošanai vai pretgaisa aizsardzībai. Novembrī sāktajā iepirkuma procedūrā runa varētu būt par trim, četriem piegādātājiem, saka aizsardzības ministrs Sprūds, un līdz diviem tūkstošiem dronu.
Veidojot dronu koalīciju, viens no solījumiem bija caur šo iniciatīvu attīstīt dronu ražošanu Latvijā. Pārstāvji no industrijas nevalstiskajām organizācijām, lai arī kopumā atzinīgi vērtē iesākto, kā vienu no grūtībām nosauc saziņu ar Aizsardzības ministriju, jo īpaši sākumposmā. “””Uzņēmēji nāk pa taisno meklēt dažādus kanālus, ceļus, veidus, kā var tikt pie tām durvīm iekšā, un saprast, kā to darīt, jo uz e-pastiem vienkārši neatbild. Kā es to zinu? Tāpēc, ka gan Ukrainas uzņēmēji, gan no daudzām citām valstīm, gan no Latvijas man ir nākuši, zvanījuši un prasījuši - kā lai tiek klāt – mēs sūtam ministrijai vēstuli, neviens neatbild, tad jūs gribat vai jūs negribat? Un diezgan daudzi pagriezuši muguru,” saka biedrības “Drone Force – Europe” valdes loceklis Viesturs Silenieks.