Noskaties ⟩ Ķīnieši tikšanos ar Latvijas deputātiem izmanto propagandai, bet vēstniecība izdara spiedienu uz Dailes teātra vadību (11)

2012.gadā par Ķīnas prezidentu kļuva Sjī Dzjiņpins. Ar viņu valstī sāka daudz agresīvāk vērsties pret etniskajām minoritātēm. Pasaulē lielākās starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty international” un “Human Rights watch” jau gadiem ziņo par piespiedu pārvietošanām, nepamatotām aizturēšanām, pat spīdzināšanām un cilvēku pazušanu Tibetā.

Pagājušā gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, nosodot komunistu cilvēktiesību pārkāpumus Tibetā. Parlamentārieši īpaši kritizēja agresīvo bērnu asimilācijas politiku. Ķīnas valdība pārvieto bērnus uz speciāliem internātiem, lai izskaustu minoritāšu kultūru un audzinātu pēc pareizā Ķīnas modeļa.

Lai slāpētu starptautisko kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā, delegācija Ķīnas valdības uzdevumā apbraukā Eiropu. Novembra sākumā viņi tikās arī ar Latvijas Saeimas deputātiem.

Tikšanos lielā steigā rīkoja Ķīnas vēstniecība. Saeimas starpparlamentu attiecību birojs aicinājumu no vēstniecības saņēma nedēļu pirms plānotās vizītes. Nekā personīga rīcībā ir uzaicinājuma e-pasts deputātiem, datēts ar 31.oktobri. Sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu biedri 8.novembrī aicināti uz tikšanos ar Tibetas reģiona delegāciju.

No 18 parlamenta sadarbības grupas deputātiem uz tikšanos ieradās astoņi. Seši deputāti, kas gada sākumā devās Ķīnas valdības sponsorētajā braucienā uz Pekinu – Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Aleksandrs Kiršteins. Tikšanos apmeklēja arī Edmunds Zivtiņš un Ilze Stobova.

Edmunds Zivtiņš, Saeimas deputāts (Latvija pirmajā vietā)

NP: Kas organizēja šo vizīti?

EZ: Godīgi sakot, es nezinu. Man liekas, ka tas piedāvājums nāca no Ķīnas vēstnieka, bet, godīgi sakot, es neesmu pārliecināts.

Ilze Stobova, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

NP: Kāds bija šīs tikšanās mērķis?

IS: Tā ir iepazīšanās un informācijas apmainīšanās.

NP: Vai tas ir saistībā, kur vairāki jūsu biedri devās gada sākumā uz Ķīnu braucienā?

IS: Nē, tajā brīdī bija prezentācija gan par kultūru, gan par ekonomiskajiem sasniegumiem.

Vizīti organizēja Tibetas starptautiskā kultūras asociācija, kas jau gadiem ar Ķīnas valdības atbalstu apbraukā dažādas valstis un nekritiski stāsta par dzīvi Tibetā. Delegācijā bija pieci cilvēki, starp tiem asociācijas vadītāja, Ķīnas propagandas pārraudzītāja jeb Valsts padomes informācijas biroja amatpersona un pat ķīniešu tibetoloģe no lielvalsts valdības sponsorēta pētniecības centra.

Ramona Petraviča, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

NP: Kas tika pārrunāts tikšanās laikā?

RP: Viņiem bija prezentācija par Tibetu, par to, kā Tibeta ir attīstījusies laika gaitā un kāda izskatās šobrīd. Nekādi politiskie jautājumi netika pārrunāti.

Ainārs Šlesers, Sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vadītājs (Latvija pirmajā vietā)

Ir bijušas vairākas vizītes, tad, kad ierodas delegācija no Ķīnas, mēs tiekamies, runājam par divpusējām Latvijas un Ķīnas attiecībām, apmaināmies ar informāciju, tas ir normāls darbs divpusējās valstu attiecībās.

“Nekā personīga” rīcībā ir abas reprezentācijas. Vienā rakstīts par Tibetas veiksmīgo attīstību Ķīnas komunistu partijas vadībā. Tajā īpaši uzsvērta izglītība - cik ērtas, modernas un visiem pieejamas ir skolas, bērnudārzi un universitātes. Otrā – par Tibetas jautājuma būtību, kritizēts Tibetas garīgais līderis Dalailama. Abās prezentācijās Tibeta saukta par Sjidzan, kas ir Ķīnas mēģinājums izdzēst Tibetas nosaukumu no oficiālās komunikācijas.

Pēc vizītes Latvijā grupa devās uz Igauniju. Šogad rudenī līdzīgas Ķīnas sūtītās delegācijas viesojušās Francijā un Norvēģijā.

Matejs Šimalčiks, Centrāleiropas institūta Āzijas studijām izpilddirektors

“Mēs redzam, ka šī ir Tibetas Starptautiskās kultūras asociācijas un Ķīnas Tibetoloģijas pētniecības centra delegācija. Tie nav cilvēki, kas Tibetas pētniecībā būtu pilnīgi brīvi no ideoloģijas ietekmes. Līdz ar to es nevaru iedomāties, kā viņi var pasniegt pilno stāstu par notiekošo Tibetā. To redzam arī no otras puses, kad Ķīna aicina Rietumu politiķus apmeklēt Tibetu, tā patiesībā ir vienkārši Potjomkina sādžas prezentācija.”

Latvijas medijos par vizīti atrodams viens īss raksts. Savukārt ķīniešu medijos tā atspoguļota ļoti plaši, uzsverot Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā. Pat pārraidīts sižets Ķīnas oficiālajā televīzijā.

Sižets no CCTV 

Nesen ķīniešu tibetologu grupa, apmeklējot Latviju un Igauniju, rīkoja vairākas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem no dažādiem sabiedrības slāņiem, ar kuriem padziļināti pārrunāja Tibetas attīstības sasniegumus Jaunajā ērā un tās kultūras mantojuma aizsargāšanu. Ārvalstu dalībnieki sacīja, ka grupas ierašanās palīdzēs uzturēt divpusējās attiecības un ārvalstniekiem labāk saprast īsto Tibetu.

Oficiālā ziņu aģentūra “Xinhua” raksta: latviešu deputāti atzinuši, ka par Tibetu līdz šim zinājuši tikai no amerikāņu filmām un vizīte palīdzēs labāk saprast īsto Tibetu.

Tas, ka delegācija ir oficiālās valdības propagandas sūtņi, deputātiem, kas piedalījās vizītē, īpaši neinteresē. Kā vizīte pēc tam atspoguļota Ķīnā, neviens nav redzējis.

Ainārs Šlesers, Sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vadītājs (Latvija pirmajā vietā)

“Latvijai ir vēstniecība Ķīnā, Ķīnai ir vēstniecība Latvijā. Un tieši tāpēc ir jāveido draudzīgas attiecības ar visām valstīm, ar kurām Latvijai ir diplomātiskās attiecības punkts.”

NP: Pat tad, ja nodarbojas ar propagandu?

AŠ: Jūs arī nodarbojaties ar propagandu.

NP: Nē.

AŠ: Jā, jūs nodarbojaties ar propagandu.

NP: Ar kādu?

AŠ: Tieši tāpēc, ko jūs gribat? Uzdodiet man jautājumu.

Linda Liepiņa, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

“Protams, mēs varētu paņemt prezentāciju, salīdzināt un tad skatīties, vai tā ir. Vai tur tiešām dzīvo tik cilvēki, vai tur tiešām viņi audzē to, ko viņi audzē, bet tas bija tāds tīri tāds, nebija nekas politisks.”

NP: Bet pēc tam bija arī paziņojums, jūs sakāt - nebija politisks…

LL: Es atvainojos, man komisijas sēde.

NP: Bet tur bija vēl…

LL: Es nezinu, ko jūs vēlaties izvilināt, nekā tāda tur nebija.

NP: Es neko nevēlos izvilināt, es vēlos uzdot jums jautājumu.

LL: Nekā tāda tur nebija, kas varētu jūs interesēt.

Viktorija Pleškāne, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

“Ir, protams, negatīva propaganda un ir pozitīva propaganda, šajā rakursā tur jāvērtē speciālistiem, ārpolitikas speciālistiem.”

NP: Šo prezentāciju jūs sauktu par pozitīvu vai negatīvu propagandu?

VP: Es tikai apskatījos to, ko mums iedeva apskatīt. Nezinu. Es ņemtu vērā kopīgu Eiropas viedokli, kā un ko.

Daiga Mieriņa, Saeimas priekšsēdētāja (ZZS)

NP: Cik atbalstāmi ir, ka deputāti tiekas ar šādiem pārstāvjiem?

DM: Es domāju, ka tas tikai dod iespēju… parāda to, cik Latvijā politiķi ir dažādi un domā dažādi un arī dažādi uztver šīs lietas. Man šķiet, ka mums ir skaidra nostāja attiecībā uz Tibetu, un mums arī vajadzētu pie tā pieturēties. Tas, ka viņi tiekas… viņi tikai pavairo šo propagandu, tas nozīmē, ka arī tie politiķi iet šīs propagandas pavadā, un man liekas, ka tas nebūtu pareizi.

Delegācijas izvēlētais ierašanās laiks nav nejaušība. Pirms Ķīna pieteica savu pārstāvju braucienu, deputātu interešu grupa Tibetas atbalstam jau bija saplānojusi tikšanos ar Tibetas trimdas parlamenta pārstāvjiem. Viņi ieradās nedēļu pēc oficiālajiem ķīniešiem. Ar tibetiešiem satikās tikai Juris Viļums. Grupā ir arī Pleškāne un parlamenta priekšsēdētāja Mieriņa. Pleškāne neatbildēja, kāpēc uz tikšanos neieradās. Mieriņa satika tibetiešus pie Saeimas.

Šādas satikšanās deputāti var brīvi rīkot, un tiem nevajag saskaņojumu ne no Saeimas prezidija, ne Ārlietu ministrijas.

Baiba Braže, Ārlietu ministre (Jaunā vienotība)

Ķīna savu mēģina panākt arī citos veidos. Janvārī Dailes teātrī baleta viesizrādē “Ķīna pirms komunisma” uzstāsies deju grupa Shen Yun. Tā ietilpst reliģiskas organizācijas Faluņguņ sastāvā. Ķīna to pasludinājusi par kultu. Teātra direktors Juris Žagars novembra nogalē saņēma oficiālu vēstuli no Ķīnas vēstniecības. Vēstule ir uz deviņām lapām. Tajā vēstniecība “laipni atgādina, ka 1999.gadā Ķīnas valdība organizāciju aizliedza” un “rekomendē pārdomāt uzveduma izrādīšanu”.

Juris Žagars, Dailes teātra direktors

Teātris arī saņēma aicinājumu tikties ar Ķīnas vēstniecības pārstāvi, lai pārrunātu sadarbības iespējas. Uz Žagara lūgumu precizēt, par kādu tieši sadarbību būtu saruna, vēstniecība nereaģēja.

Šis ir pirmais gadījums Dailes teātra vēsturē, kad citas valsts vēstniecība mēģina ietekmēt tā darbu. Rīcība pārkāpj diplomātisko attiecību regulējošo Vīnes konvenciju. Taču Ķīnas vēstniecību tas neaptur. Līdzīgas izdarības tiek fiksētas pastāvīgi. Piemēram, 2019.gadā Ķīnas vēstnieks Spānijā personīgi ieradās Madrides Karaliskajā operā, lai piespiestu direktoru atcelt plānotās izrādes.

Neraugoties uz Ķīnas agresīvajiem mēģinājumiem ietekmēt Latvijas politiku, vizīti apmeklējušie deputāti vienbalsīgi uzskata, ka Latvijai ir jāstiprina sadarbība ar Ķīnu.

Edmunds Zivtiņš, Saeimas deputāts (Latvija pirmajā vietā)

NP: Tad jūs neuzskatāt, ka Ķīna palīdz Krievijai?

EZ: Man tādu faktu nav.

Viktorija Pleškāne, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

NP: Bet Ķīna palīdz Krievijai diezgan atklāti slepkavot Ukrainā, vai tas nav drauds Latvijas drošībai?

VP: Šo informāciju es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Tāpēc nevarēšu jums atbildēt.

Ilze Stobola, Saeimas deputāte (Latvija pirmajā vietā)

“Tas ir jūsu personiskais viedoklis, kuru jūs šobrīd vēlaties uzspiest man.”

NP: Es nevēlos uzspiest, es jautāju pēc jūsu viedokļa.

IS: Es šajā gadījumā pastāvu, ka šāds viedoklis var pastāvēt, bet tas nav manējais.

Ainārs Šlesers, Sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vadītājs (Latvija pirmajā vietā)

“Es ar jums negribu runāt. Es atbalstu sadarbību starp Latviju un Ķīnu, punkts, uz redzēšanos!”

Deputātu brauciena uz Ķīnu likumību analizēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tur secināja, ka vizīte nebija privāts brauciens, bet gan darba vizīte, līdz ar to uzraugs interešu konfliktu tur nesaskatīja.