Ilgus gadus Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā (RD ĀMD) jeb bijušajā Satiksmes departamentā vadošus amatus ieņēmušais Jānis Vaivods 2024. gada sākumā tika atcelts no direktora pienākumu pildīšanas. Tas notika neilgi pēc tam, kad viņu aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šonedēļ Vaivods kopā ar uzņēmēju Pāvelu Tomiļinu sēdās uz apsūdzēto sola tā dēvētajā lidostas zemju kukuļa lietā. LTV raidījums “de facto “ ziņo, ka prokurors tiesā kā vēl nepratinātu liecinieku vēlas iztaujāt arī Vaivoda kolēģi RD ĀMD Andreju Urtānu. Viņu 2023. gada pavasarī vienlaikus ar Vaivodu atstādināja uz dienesta pārbaudes laiku.
Noskaties ⟩ RD amatpersonas Jāņa Vaivoda prāva: prokurors lūdz nopratināt arī viņa kolēģi Andreju Urtānu
Saskaņā ar apsūdzību, Vaivods Tomiļina uzņēmuma interesēs piedāvājis 50 tūkstošu eiro kukuli satiksmes ministra padomniekam Jānim Meirānam (“Progresīvie”), lai viņš ietekmētu ministrijas pozīciju un tā atteiktos no pirmpirkuma tiesībām uz zemesgabaliem pie Rīgas lidostas. Meirāns šīs dažus mēnešus ilgušās sarunas ar Vaivodu KNAB uzdevumā bija ierakstījis. Abi apsūdzētie Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” savu vainu noliedza.
Pagājušā gada rudenī neilgi pēc valdības maiņas Meirāns sāka strādāt par satiksmes ministra padomnieku. Kā ministrijas pārstāvis viņš piedalījās kādā sanāksmē ar Rīgas domes pārstāvjiem, kurā bija klāt arī Vaivods. Abi bija pazīstami kopš laika, kad Meirāns toreizējam Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim (JV) deva padomus satiksmes jomā. Nekādas ciešākas sadarbības vai pazīšanās abu starpā nebija. Tāpēc Meirāns joprojām ir pārsteigts par to, ka toruden esot saņēmis no Vaivoda kukuļa piedāvājumu par Rīgas lidostas zemju jautājuma atrisināšanu.
“Kāpēc viņš man izteica piedāvājumu – tā man joprojām ir liela mistika vai lielais neatbildētais jautājums, kāpēc viņam likās, ka es esmu piemērota persona. Bet tas droši vien viņam pašam jāatbild. Bet jāsaprot, ka Rīgas pašvaldība ir lielākā pašvaldība valstī un, strādājot Satiksmes ministrijā, mums bija gan pienākums, gan arī nepieciešamība ar šo departamentu kontaktēties. Un vienā no šādām sanāksmēm divatā, privāti arī šis piedāvājums tika izteikts. (..) Kā pateikt, droši vien tiesā tas viss jau parādīsies, bet diezgan nepārprotami: ka ir kaut kādas darbības, par kurām parādā nepaliks. Tas bija tas atslēgas vārds, kas man lika reaģēt,”
stāsta Meirāns.
Toreiz Meirāns devās pie KNAB un vairākas turpmākās tikšanās ar Vaivodu – gan Rīgas domes departamenta telpās, gan pīpētavā uz tā jumta, gan tuvējās ēstuvēs – jau tika ierakstītas. Pēc dažu mēnešu darba Vaivods tika aizturēts. Stāsta prokurors Kaspars Andruškins:
“Kukuļa piedāvājums tika izteikts 2023. gada netieši 18. oktobrī un jau pavisam tieši 7. novembrī. Tā kā tas, kas pēc tam jau notika, tas vienkārši bija vērot, kas notiek, un iegūt varbūt iespējams jaunus pierādījumus.”
Ar Lietuvas holdingu, kas bija izsolē no Rīgas domes nopircis 22 zemesgabalus 39 hektāru platībā, firmai “Ošānis” bija noslēgts priekšlīgums. Tas paredzēja “veiksmes gadījumā” pirkt divus no šiem zemes gabaliem 5,3 hektāru platībā. Meirāns stāsta, ka Tomiļinu ir redzējis vienreiz tai pašā Satiksmes ministrijas telpā, kurā notiek intervija ar “de facto”. Tā bijusi plašāka sanāksme kopā ar lietuviešiem.
Tomiļins, kurš līdz šim medijiem komentārus par lietu nebija sniedzis, ieradies uz tiesas sēdi, “de facto” pauda, ka savu vainu noliedz. Uz visiem pārējiem jautājumiem viņš atbildēja noraidoši: gan par to, vai Vaivods ar Meirānu tikās viņa interesēs, gan par to, vai viņam bijusi interese, lai zemesgabali nonāktu lietuviešiem piederošās SIA “Cella Investment 3” rīcībā.
To, ka Tomiļins kopā ar lietuviešiem piedalījies daudzās sapulcēs, iepriekš Latvijas Radio raidījumam “Atvērtie faili” apstiprināja Saeimas deputāts Oļegs Burovs (GKR), kurš kā liecinieks tiks saukts uz nākamo tiesas sēdi pavasarī. Lietuvieši Burovam laikā, kad viņš vēl bija Rīgas domes deputāts, piedāvāja slēgt līgumu par palīdzību un konsultācijām par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā. Līgumu Burovs galu galā neesot noslēdzis, bet tikšanos ar Rīgas domes Īpašuma departamenta vadību viņš gan bija palīdzējis noorganizēt.
Tagad izrādās, ka Burovs bija nācis runāties arī pie Meirāna, taču šajā sarunā nekādi mājieni par kukuļiem neesot skanējuši. Arī par šo sarunu iepriekš tika pabrīdināts KNAB un tā tika ierakstīta, atklāj Meirāns, par sarunas saturu sakot: “Par lidostas zemēm un par Rīgas domes vēlēšanām, teiksim tā, kas bija citā kontekstā. Bet pamatā bija par šīm zemēm.” Viņš atzīst, ka tas, kāpēc Saeimas deputātam vajadzēja interesēties par lidostas zemēm, viņam esot radījis izbrīnu.
Iepriekš allaž runīgais Vaivods kopš aizturēšanas no komunikācijas ar medijiem vairījies, apgalvodams, ka neko par lietu nedrīkstot stāstīt. Mazrunīgs viņš bija arī ierodoties uz tiesas sēdi, kur “de facto” lūdza viņa komentāru: “Droši vien tikai to, ka vainu neatzīstu, un tālāk viss...” Vaicāts, vai neatzīst vainu vai arī lietas apstākļus, proti, ka notika sarunas ar Meirānu, Vaivods atkārto: “Neatzīstu vainu.”
Pirmā tiesas sēde šai procesā nebija gara. Uzklausījusi dažus tehniskus lūgumus, Ekonomisko lietu tiesas tiesnese Dagnija Muceniece pasludināja pārtraukumu līdz 2025. gada aprīlim, kad apsūdzību varētu nolasīt prokurors, kā arī liecināt Meirāns un Burovs.
Sapratis, ka aizstāvība vēlēsies nopratināt visus lietā jau pratinātos lieciniekus, prokurors Andruškins arī pieteica lūgumu uzaicināt jaunu liecinieku, kas vēl vispār nav pratināts. Tas ir Vaivoda kolēģis RD ĀMD Andrejs Urtāns, kurš 2023. gada pavasarī vienlaikus ar viņu tika atstādināts uz dienesta pārbaudes laiku. Iemesls – prokuratūrai beidzot izdevies iegūt no Vaivoda telefona saraksti ar Urtānu, un gribētos saņemt par to skaidrojumu, tiesas sēdē pamatoja prokurors:
“Kāpēc ar apsūdzēto ir apsprieduši 22 zemesgabalu pie lidostas “Rīga” likteni, Satiksmes ministrijas iesaisti, viens otram pārsūtījuši arī Satiksmes ministrijas dokumentāciju un vēstules šajā jautājumā.”
Vaivods pēc tiesas sēdes “de facto” negribēja komentēt arī to, kāpēc ar kolēģi detalizēti apsprieduši ar abu departamentu nesaistītu jautājumu.
Urtāns joprojām ir valsts amatpersona – Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Vaivoda savulaik vadītajā Rīgas domes departamentā. Tomēr arī viņš telefonsarunā ar “de facto” nekādu skaidrojumu par šo saraksti īsti nesniedz: “Es nevaru pateikt, es nezinu, es neesmu sekojis līdzi tiesai, par kādiem jautājumiem jūs runājat. Tāpēc es jums diemžēl uz doto brīdi nevaru nokomentēt. Ja tiesā ir kaut kas izskanējis, ka tiks izsaukts, tad tas viss noteikti notiks tiesas procesa ietvaros.” Vaicāts, vai viņam nekad nav radušās aizdomas, ka Vaivods darītu kaut ko negodprātīgu vai nelikumīgu, Urtāns atbild: “Jūs man tagad dodat uzvedinošus jautājumus. Tas arī nav korekti. Es jau atbildēju par šo procesu. Es tajā neesmu dalībnieks un nesekoju arī tam līdzi.”
Pats Vaivods joprojām skaitās Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbinieks, un savu atstādināšanu no amata viņš ir apstrīdējis tiesā.
“de facto” arī vēsta, ka tiesa šonedēļ noraidīja apsūdzētā Tomiļina lūgumu atcelt viņam piemērotos drošības līdzekļu. Līdz ar to viņam spēkā ir palicis gan liegums izbraukt no valsts bez atļaujas, gan liegums tuvoties vai sazināties ar vairākām personām – tostarp ar Jāni Vaivodu.