Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba
Iesūti ziņu!

Cik bīstams ir plastmasas maisiņš jeb ceļš no pagraba uz jūru

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Plastmasas maisiņš jeb, kā Zviedrijā saka, plasta maisiņš ir viens no pašiem populārākajiem izgudrojumiem, ar kuru zviedri tomēr nevēlas lepoties. Šodien daudziem šis atklājums saistās ar postu dabai. Tomēr ir tā, kā ir, jo šis atklājums 1949.gada nogalē ieradās pie mums no kāda klusa Noršēpingas pagraba un šodien apdraud pasaules jūru kā viens no bīstamākajiem piesārņotājiem. Lai gan izgudrotāja plāns un ieceres bija pavisam citas – nodrošināt tīrību un ērtības cilvēkiem.

Trauklupatas izgudrotājs

1949. gadā savā pagrabā Noršēpingā Kurts Lundkvists uzmeistaroja slaveno trauklupatu “Wettex”, kuras sastāvā bija 70% celulozes un 30% kokvilnas. Šī lupata vienā rāvienā (15 minūšu laikā) uzsūca uz galda virsmas izlijušu mitrumu. Tas bija interesants un pieprasīts atklājums, taču Kurts turpināja eksperimentēt. Dažus gadus iepriekš viņš bija aizņēmies no savas sievas gaļasmašīnu, mala izejvielas, un tā  ieguva savu Wettex. Turpinot strādāt šajā virzienā – griežot un gludinot kopā plastmasas gabalus, viņam izdevās izveidot pirmo vienoto plastmasas maisiņu jeb tā saukto “Teno maisu”. Atšķirībā no iepriekš ražotajiem, šī maisiņa rokturi vairs nebija jāpiestiprina somai. To varēja lietot, nēsāt un izmantot atsevišķi. Lindkvists tolaik bija atklājumu un izgudrojumu (inovāciju) rūpnīcas (Celloplast) izpilddirektors. Atklājuma patenta dokumentus iesniedza Celloplast pārdošanas vadītājs Stens Tulins, un maisiņš tika patentēts 1965. gadā. Tātad reģistrēts kā izgudrojums, kura ideja pieder konkrētam cilvēkam.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu