1949. gadā savā pagrabā Noršēpingā Kurts Lundkvists uzmeistaroja slaveno trauklupatu “Wettex”, kuras sastāvā bija 70% celulozes un 30% kokvilnas. Šī lupata vienā rāvienā (15 minūšu laikā) uzsūca uz galda virsmas izlijušu mitrumu. Tas bija interesants un pieprasīts atklājums, taču Kurts turpināja eksperimentēt. Dažus gadus iepriekš viņš bija aizņēmies no savas sievas gaļasmašīnu, mala izejvielas, un tā ieguva savu Wettex. Turpinot strādāt šajā virzienā – griežot un gludinot kopā plastmasas gabalus, viņam izdevās izveidot pirmo vienoto plastmasas maisiņu jeb tā saukto “Teno maisu”. Atšķirībā no iepriekš ražotajiem, šī maisiņa rokturi vairs nebija jāpiestiprina somai. To varēja lietot, nēsāt un izmantot atsevišķi. Lindkvists tolaik bija atklājumu un izgudrojumu (inovāciju) rūpnīcas (Celloplast) izpilddirektors. Atklājuma patenta dokumentus iesniedza Celloplast pārdošanas vadītājs Stens Tulins, un maisiņš tika patentēts 1965. gadā. Tātad reģistrēts kā izgudrojums, kura ideja pieder konkrētam cilvēkam.
/nginx/o/2018/08/13/11192861t1h743d.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2024/12/16/16547844t1h7a12.jpg)