"RB Rail" mudina prioritizēt darbus "Rail Baltica" projekta īstenošanas 1. kārtā

Gala ziņojuma iekļautajā pielikumā norādīts, ka līdz 2030.gadam nebūs iespējams izbūvēt gan pasažieru trasi caur Rīgu, gan kravu, pasažieru trasi caur Salaspili.

Tāpat ziņojuma pielikumā norādīts, ka maksimālu sociālekonomisko "Rail Baltica" pievienoto vērtību Latvijā, Baltijā, kā arī Eiropas Savienības (ES) transporta pamattīkla Ziemeļjūras-Baltijas un Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras transporta koridoru ietvaros iespējams sasniegt, vienīgi pabeidzot projektu pilnā apmērā.

Tādēļ ir svarīgi turpināt koridora sagatavošanas darbus - projektēšanu, nekustamo īpašumu atsavināšanu - visos posmos, lai būvniecību varētu veikt, tiklīdz būs pieejams finansējums. Prioritāri ir izbūvējami 1. kārtas posmi, pārējie ir īstenojami atkarībā no pieejamā finansējuma - secīgi pēc 1. kārtas pabeigšanas vai, ja ir pieejams papildu finansējums, jau paralēli 1. kārtai.

Šādu pieeju apstiprinot arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, un to plānots nostiprināt sagatavošanas procesā esošajā EK "Rail Baltica" projekta Ieviešanas lēmumā, teikts gala ziņojuma pielikumā iekļautajā informācijā.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā.

Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Jau vēstīts, ka ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".