Zināms, kādu summu "Rail Baltica" projektā Latvijā sākotnēji ļautu ietaupīt viensliežu ceļu risinājums (2)

SM informēja, ka projekta ieviesēji visās trijās Baltijas valstīs ir vienojošies "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā būvēt divsliežu uzbērumu ar viensliežu ceļu, bet visa saistītā infrastruktūra, uzbērums, satiksmes pārvadi un tilti plānoti pilnā apmērā - ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt divus sliežu ceļus, tādējādi nodrošinot pilnu sākotnēji plānoto infrastruktūras kapacitāti.

Tāpat SM norādīja, ka lēmums plānotā divsliežu ceļu vietā izbūvēt viensliežu ceļu ļauj samazināt sākotnējās investīcijas, taču nākotnē sadārdzinās otrā sliežu ceļa izbūvi.

SM atzīmē, ka šādu lēmumu nevar pieņemt viena valsts individuāli, nekonsultējoties ar kaimiņiem, jo tas ietekmēs visas līnijas infrastruktūras kapacitāti, vilcienu kustības grafiku, ietekmi uz ātrumu, apdzīšanas iespējas un citus aspektus.

Ministrijā piebilda, ka dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūras būvniecība aptuveni 230 kilometru garumā paredz vairākus būvdarbus - sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju izbūvi, tostarp zemes sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūvi, inženiertehnisko tīklu pārvietošanu, kā arī noslēdzošā posmā sliežu un balasta uzstādīšanu.

Tādējādi patlaban būvniekiem darbs netiek kavēts līdz brīdim, kad jāliek sliedes. Atbilstoši plānotajam ir jābūvē divsliežu uzbērums, kura izveidei veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, tostarp zemju atsavināšana, skaidroja ministrijā.

Komentējot, kāds būtu ietaupījums, ja tiktu būvēts viensliežu ceļš uz viensliežu uzbēruma, SM norādīja, ka ietaupījuma apmērs vēl tiek precizēts, taču atšķirība starp divsliežu un viensliežu uzbērumu nav tik būtiska.

Viensliežu posmos uzbēruma platums augšējā virsmā ir vidēji 7,6 metri (3,8 metri uz abām no centra). Vienlaikus 0,8 metru paplašinājums paredzēts kabeļu izvietošanai, nodrošinot nepieciešamo sakaru līdzekļu, elektroapgādes un citu infrastruktūras izvietojumu. Divsliežu un vairāksliežu posmos, staciju teritorijās un citos uzbēruma platums augšējā virsmā attiecīgi pieaug līdz apmēram 12 metriem, skaidroja ministrijā.

SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas, ņemot vērā, ka tiktu būvēts viensliežu ceļš uz divsliežu uzbēruma, no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro.

SM uzsver, ka šīs aplēsēs ir balstītas uz sākotnējo tehnisko izpēti un tajā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem. Aktīvi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, tostarp būvprojekta sagatavošanas laikā, būs iespējams mainīt un vienkāršot tehniskos risinājumus, kas varētu būtiski samazināt nepieciešamo investīciju apjomu.

Jau ziņots, ka valdība 10.decembrī konceptuāli vienojās par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju.

Prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 milimetru (mm) dzelzceļa tīklu.

Tāpat SM kopā ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.