Ārstu biedrība kritiski vērtē jauno veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu (1)

Biedrības skatījumā, veselības aprūpes izdevumi Latvijā gadu desmitiem ir nepietiekami - tie veidojot 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas esot "tālu no starptautiskajiem standartiem". LĀB aicina veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no IKP vai 13-14% no budžeta, kā tas esot "sociāli atbildīgās sabiedrībās".

LĀB bažījas par priekšlikumu, kas paredz tiesības saņemt medicīnas aprūpi, balstoties uz deklarēto dzīvesvietu un nodokļu maksāšanas valsti. LĀB uzsver, ka šī sistēma nedrīkstētu radīt papildus administratīvu slogu veselības aprūpes personālam - nodokļu maksāšanas fakta un tiesību pārbaudei ir jābūt atbildīgo institūciju pienākumam, nevis ārstniecības personu uzdevumam. Pretējā gadījumā veselības aprūpes speciālisti tiktu pārslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju, kas kavētu pamatdarba veikšanu - pacientu aprūpi.

Biedrība uzskata, ka minētā vietā esot jārisina citas problēmas. LĀB pauž, ka jāmeklē risinājumi garajām rindām pēc izmeklējumiem un konsultācijām un kvotu neatbilstībai faktiski sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat biedrībā uzsver, ka tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, kā rezultātā pieaug valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu parādi un zaudējumi, un dažām iestādēm draudot bankrots.

Biedrības ieskatā, valdība nepilda solījumus par mediķu algu paaugstināšanu, savukārt aprūpes personāla trūkums valsts medicīnas iestādēs esot sasniedzis kritisku līmeni. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina,ka mediķi ir starp vislabāk apmaksātajām profesijām Latvijā.

LĀB skatījumā, pēdējo 20 gadu laikā veselības aprūpe ir deklarēta kā valdības prioritāte, taču praktiski reformu rezultāti esot bijuši mazefektīvi, sasteigti un nepārdomāti.

LĀB vērsusies pie Ministru prezidentes, finanšu ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja un Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā uzsver nepieciešamību pēc fundamentālas pieejas veselības aprūpes sistēmas reformēšanā, norādot uz būtiskām problēmām, kuras jaunais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums nerisināšot.

Pozitīvi biedrībā vērtē likumprojekta paredzēto "divu grozu" pakalpojumu sistēmas likvidēšanu, kā arī fonda pārvaldības modeli, kas LĀB ieskatā paplašinātu sabiedrības pārstāvju iesaisti.

Jau vēstīts, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.

Likumprojekts paredz noteikt veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.

Likumprojektā noteikts Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda juridiskais statuss, mērķi un uzdevumi. Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

Būtiski, ka fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar fonda padomes lēmumu, uzsver VM.

Fondu vadīs direktors, bet tā lēmējorgāns būs padome. Fonda padomi veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un LĀB.

Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm.

Ministrijā fonda izveidi skaidro ar to, ka radīsies elastība, kas ļaus ātrāk reaģēt uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un sabiedrības pieprasījumu.

Tāpat padomes struktūra ietvers dažādu interešu grupu pārstāvjus, nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, veicinot visu pušu vajadzību un interešu ievērošanu, kā arī nodrošinot veselības aprūpes finansējuma izlietojuma uzraudzību, izvairoties no politisko svārtstību ietekmes, sola VM.

Kā atzīmē ministrijā, kopumā tiek veidota tāda pārvaldības sistēma, kas fondam salīdzinājumā ar NVD dotu priekšrocības budžeta elastīgas plānošanas, dažādu interešu grupu pārstāvības lēmumu pieņemšanas un mērķtiecīgas stratēģiskās plānošanas ziņā.

Plānots, ka likumprojekts stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Jaunais likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu. Šī gada februārī tā lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tā vietā uzdodot VM līdz 2025.gada martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu.