Foto un video ⟩ Durvis jaunā veidolā vēris Tabakas fabrikas kvartāls

Projekta ietvaros vēl viena Rīgas centra degradētā teritorija ieguvusi jaunu veidolu, elpu un telpu visdažādākajām mākslas izpausmes formām, kā arī sniedz arvien lielākas profesionālās izaugsmes iespējas LKA studējošiem un pētniekiem.

“Ir patiess prieks, ka pirms vairākiem gadiem tapusī vīzija par šī Miera ielas kvartāla attīstību kļuvusi par realitāti. “Tabakas fabrika” nu kļuvusi par mājvietu vienai no mūsu kultūras izcilību kalvēm – Latvijas Kultūras akadēmijai. Domājot ilgtermiņā, ir būtiski, ka ne tikai lepojamies ar to, cik talantīgi ir mūsu jaunie kultūras nozares pārstāvji, bet visi kopā, ieguldot darbu, laiku un arī līdzekļus, radām vidi, kur šiem cilvēkiem par talantiem tapt. “Un jaunais “Tabakas fabrikas” kvartāls viennozīmīgi tāds būs,” atklāšanā norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Projekts ir vēl viens solis apkaimes attīstības virzienā un degradēto teritoriju revitalizācijā. Ilgtermiņā plānots apkaimes teritorijā ienest vēl vairāk studentu un radošo industriju pārstāvjus, uz jaunām telpām pārceļot arī LKA bakalaura studiju programmu “Dramatiskā teātra aktiera māksla” un “Dramatiskā teātra režijas māksla” studējošos un darbiniekus, kā arī Rīgas Kino muzeju.

“Iepriekš bijušais Tabakas fabrikas kvartāls tika uzskatīts par vienu no Rīgas degradētajām apkaimēm, kurā atradās valsts nozīmes piemineklis un saglabājusies vēsturiskā industriālā vide. Kvartāla atdzimšana ir prasījusi vairāku gadu apjomīga un intensīva darba, taču kopā ar visiem projektā iesaistītajiem ir izdevies ne tikai saglabāt vēstures liecības, bet arī sniegt jaunas iespējas studentiem un kvartālam,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Foto: Durvis jaunā veidolā vēris Tabakas fabrikas kvartāls

TabFab īstenošana ļaus vienkopus apvienot pagātnes viedumu, tagadnes enerģiju un nākotnes izaugsmes potenciālu. Projekta pirmā posma īstenošanā jaunas, modernas un daudz piemērotākas telpas ir ieguvusi LKA Filmu skola. Tās rīcībā nu ir ne tikai piemērotas telpas akadēmisko studiju nodrošināšanai, bet arī filmēšanas paviljons, kuru studenti un akadēmiskais personāls varēs pielāgot audzēkņu radošajiem domu lidojumiem.

"Beidzot sperts ilgi gaidītais un ļoti svarīgais pirmais solis Latvijas Kultūras akadēmijas pārejai uz TabFab kvartālu. Mūsu augstskola pēdējos gados virzījusies uz strauju attīstību gan izmēru, gan kvalitātes ziņā, tādējādi patiešām vitāli svarīgas ir arī atbilstošas studiju telpas. Abi jaunie korpusi nodrošinās studentiem, docētājiem un pētniekiem mūsdienu prasībām atbilstošu vietu, kur rasties jaunām zināšanām, augstvērtīgai mākslai un pētniecībai," atklāj LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Atbilstoši arhitektu biroja NRJA vīzijai, projekta ietvaros ir pārbūvētas un LKA vajadzībām pielāgotas trīs ēkas - filmu skola, filmēšanas paviljons un Gara māja, kurā norisināsies LKA doktorantūras un maģistrantūras studējošo lekcijas, darbosies LKA Tālākizglītības centrs un LKA Kultūras un mākslu institūts. Līdz šim ir atjaunota un labiekārtota teritorija 2325 m2 apjomā un publiskās ēkas 1090 m2 platībā.

“Mēs ticam, ka Latvijas Kultūras akadēmijas kvartāls kļūs par nozīmīgu kultūrvietu tuvā nākotnē. Un arhitektūra tikai akcentē to jaudu, dzīvesprieku un patiesumu, kas raksturīga jaunajai paaudzei. Lai viss kvartāls tiktu iedarbināts, vēl papildus nepieciešama gan milzīga enerģija, gan vēlme to darīt, gan līdzekļi, kuru vienmēr pietrūkst. Lai Kultūras akadēmijai izdodas radīt pabeigtu, vibrējošu kvartālu Rīgas vēsturiskā centra teritorijā,” novēl NRJA dibinātājs Uldis Lukševics.

"Divu gadu garumā SIA “Marels Būve” komanda paveica lielisku darbu, lai dzīvē īstenotu arhitektu biroja NRJA drosmīgās idejas. Kā piemēram, devām otro dzīvi demontētajiem bruģakmeņiem no brauktuves daļas, kurus izmantojām "GARA" mājas fasādes apdarē, asfaltam tika uzklāts rozā krāsas pārklājums, savukārt WC sienas krāsojām zaļā tonī, kas pietuvināts "green screen", lai tās apmeklētājs var uztaisīt pašbildi un ērti pievienot sevis izvēlētu fonu," norāda SIA “Marels Būve” valdes loceklis  Arturs Sproģis.

Būvdarbus par kopējo summu 6,3 miljoni eiro (ar PVN) veica SIA “Marels Būve”, sadarbojoties ar arhitektu biroju NRJA un LKA. Būvuzraudzību veica SIA “Baltline globe”. Projekta finansēšanai Kultūras ministrija ir piesaistījusi līdzekļus no Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija”.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023. gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.