Video ⟩ Pēc "Rail Baltica" galaziņojuma publicēšanas amatpersonas izvairās runāt par savu atbildību (10)

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Sarkanajā "blokā" ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), kādreizējais AS "RB Rail" stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ziņojumā teikts, ka Kariņš, no 2019. līdz 2023.gadam vadot valdības darbu, pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu, kā bija ieteikusi arī Valsts kontrole.

Komisijas ieskatā, viņš valdības vadītāja līmenī pilnībā neuzņēmās atbildību par projekta īstenošanu. Komisija arī secinājusi, ka viņš, būdams informēts par projekta izmaksu pieaugumu, neveica nekādas rīcības to ekonomijai un papildu finansējuma piesaistei.

Kariņš pirmdien nereaģēja uz raidījuma "TV3 Ziņas" aicinājumu komentēt galaziņojumā secināto. Bet, kā viņš sacījis iepriekš, par samilzušajām problēmām nemaz neesot zinājis, jo laikā, kad satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits, tās esot noklusētas.

"Kad satiksmes ministrs nāca ar ziņojumiem, tie progresa ziņojumi nekur nenorādīja uz nevienu problēmu. Ja kāds nav izstāstījis vai ir melojis Ministru kabinetam, tas ir melotāja atbildībā," iepriekš izteicies Kariņš.

Sarkanajā sarakstā iekļuvušais pašreizējais satiksmes ministrs, no 2016. līdz 2022.gadam AS "RB Rail" stratēģiskais direktors Kaspars Briškens (P) bija atbildīgs par 2017.gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas rezultātā saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei, teikts ziņojumā.

Tiek uzsvērts, ka Briškens "RB Rail" vadīja departamentu, kurš bija atbildīgs par lielāko daļu no "Rail Baltica" izpētēm, taču izpētes darba uzdevumos netika norādīta nepieciešamība ievērot projekta budžetu, kas radīja būtisku nekontrolētu izmaksu pieaugumu tehnisko prasību izmaiņu rezultātā. Viņš arī vadīja alternatīvo finansējuma avotu izpēti, kura tika noslēgta 2021.gadā, taču nav nesusi nekādu pienesumu šāda finansējuma piesaistei, norādīts ziņojumā.

Tāpat Briškens esot aizkavējis "AirToRail" pētījumu risinājumu iestrādāšanu "Rail Baltica" projekta vadlīnijās, kas ir saistošas visām trim Baltijas valstīm, pieļaujot situāciju, ka Rīgas centrālajā stacijā (RCS) un starptautiskajā lidostā "Rīga" jau ir pabeigta projektēšana un RCS ir sākta būvniecība.

Līdz ar to ticis pārstrādāts un par 1,5 gadiem aizkavēts projekts, iestājušās dīkstāves un notikusi nevajadzīga projekta sadārdzināšana, bez komerciālā/pielietojuma pamatojuma, secinājusi komisija.

Uz opozīcijas deputāta Andra Kulberga (AS) vadītās komisijas galaziņojumā paustajiem pārmetumiem ministrs atbildēja rakstiski.

"Savdabīgs ir apgalvojums, ka man kā departamenta vadītājam ir bijusi lielāka ietekme uz projekta lēmumiem nekā valdes locekļiem, ministriem un premjeriem. Par savu pagātni nekaunos, ilgus gadus biju viens no galvenajiem trauksmes cēlējiem par problēmām projektā, ko diemžēl Kulberga kungs nav atspoguļojis ziņojumā. Tāpat Kulberga kunga pamatojumā attiecībā uz mani ir pieļautas vairākas būtiskas faktoloģiskas kļūdas, kuras drīzumā atspēkošu arī publiski," norāda Briškens.

Tikmēr trešais sarkanajā sarakstā iekļautais atbildīgais, no 2019. līdz 2022.gadam amatā bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājums tika atbalstīts bez to pienācīgas izvērtēšanas, uzsvērts ziņojumā.

Tajā pausts, ka arī Linkaits ignorēja Valsts kontroles ieteikumus šī projekta īstenošanai, kā arī viņš pieļāvis, ka tiek mainītas "Rail Baltica" objektu izmaksas, bez pietiekama pamatojuma projekta ietvarā iekļaujot 17 reģionālās stacijas.

Bijušais ministrs tāpat esot pieļāvis, ka bez pienācīga pamatojuma ar jaunām prasībām tiek papildināti "punktveida būvju" projektēšanas un būvniecības līgumi. Viņš arī pieļāvis, ka bez Ministru kabineta apstiprinājuma SM, neesot finansējumam, 16 reģionālām stacijām pievieno vēl vienu staciju.

Tāpat kā svarīgs atzīmēts fakts, ka viņš atļāva SM ierēdnei Ligitai Austrupei projekta sakarā apvienot amatus, ko Finanšu ministrijas revīzijas iestāde pērnā gada ziņojumā novērtēja kā sistēmisku interešu konfliktu.

Rakstiski Linkaits norāda, ka nav izlasījis galaziņojumu, tāpēc izvērsti to nevar komentēt.

Plašāk skaties televīzijas kanāla TV3 raidījuma "TV3 Ziņas" sižetā!