Darbs faktiski tiks apturēts: Latvijas Zinātņu akadēmija ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu

LZA darbībai šogad valsts budžetā bija atvēlēti 392 316 eiro, tostarp 287 710 eiro - darba samaksai darbiniekiem. Ar šādu finansējumu akadēmijai nepietiekot, lai segtu faktiskos un paredzamos izdevumus, sprieda Kalviņš. LZA budžetā valsts maksājums ir viena no pozīcijām, nevis vienīgais ienākumu avots.

2025.gadā akadēmijas darbības nodrošināšanai nepieciešami vismaz 523 710 eiro, tostarp 99 943 eiro valstī noteiktās minimālās darba algas palielinājuma nodrošināšanai, lēsa LZA prezidents. Finansējuma trūkums liegšot samaksāt akadēmijas darbiniekiem pat minimālo darba algu. LZA esot 28 darbinieki, tostarp 11 ir akadēmiķi un seši ir zinātņu doktori. Viņi par LZA darba nodrošināšanu 2023.gadā saņēmuši vidēji 541 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Zinātņu akadēmijas personāla kategorija un tā atalgojuma minimālais līmenis nav noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos, atšķirībā no citām valsts zinātniskajām institūcijām, kas minētas Zinātniskās darbības likumā, klāstīja Kalviņš.

Pēc akadēmijas prezidenta vārdiem, nepietiekamais finansējums darbinieku algām apdraudot visas akadēmijas darbību. "Man kā iestādes vadītājam nav instrumentu, kā pildīt valsts likumus, lai gan mēs esam atvasināta publiska persona," sacīja Kalviņš.

Ja valsts atbalsts netiks palielināts, Zinātņu akadēmijai varot nākties būtiski samazināt dalību starptautiskajās zinātniskajās organizācijās, starptautiskajās konferencēs un kongresos, jo dalības maksa tajās ar gadiem augot. Līdz ar to Latvija vairs netiks pārstāvēta daudzās Eiropas zinātniskajās institūcijās, starptautiskajās organizācijās un sadarbības projektos ar citu valstu zinātņu akadēmijām.

Tāpat apgrūtināta būšot laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" un akadēmijas Gada grāmatas, kā arī zinātnisko žurnālu, monogrāfiju un informatīvo materiālu izdošana un citi projekti.

LZA katru gadu mēģinot panākt finansējuma palielinājumu gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan parlamentā, taču lūgumi līdz šim nav sadzirdēti. Šogad akadēmija vērsās ar vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV), Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un IZM.

Akadēmija vēstulē aicinājusi Saeimu un valdību "izšķirties, būt vai nebūt Zinātņu akadēmijai, kuras turpmāko darbību valsts un tautas labā lielā mērā bloķē zemais valsts dotācijas apjoms Zinātņu akadēmijas pamatdarbībai". Tas apgrūtina akadēmijas iespējas "pilnvērtīgi iesaistīties valstij nozīmīgo stratēģiskās attīstības plānu īstenošanā", tai skaitā vienotas inovāciju ekosistēmas un "Silīcija ielejas" veidošanā.

"Šajos Latvijas valstij kritiskajos apstākļos Zinātņu akadēmija apzinās savu misiju zinātnes un inovāciju attīstības veicināšanā un apliecina gatavību operatīvi mainīt darbības stratēģiju, elastīgi pielāgojot to mainīgajiem ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem apstākļiem," teikts vēstulē.

No Valsts prezidenta kancelejas esot sekojusi īsa atbilde - "tā kā vēstule nosūtīta citām institūcijām, tad viņi arī lai lemj", savukārt premjere aicinājusi lēmumu pieņemt IZM un Finanšu ministrijai, stāstīja Kalviņš. "Tā ir tāda arogance un Latvijas gaišāko prātu viedokļa ignorēšana, kādu pat grūti ir iedomāties," situāciju vērtēja Kalviņš.

Lai gan vēstule nosūtīta 24.septembrī, IZM akadēmijas vadībai uzaicinājumu "uz konstruktīvu sarunu" nosūtījusi tikai novembra beigās. Kad notiks tikšanās, pagaidām vēl nav zināms, bet tikmēr valsts nākamā gada budžets ir jau pieņemts.

IZM padotībā ir divas institūcijas, kas darbojas zinātnes jomā Latvijā - Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome, kas atšķirībā no akadēmijas ir valsts iestāde.

Akadēmija saskaņā ar tās hartu pārstāv Latvijas zinātni starptautiski. Kalviņu satrauc, ka IZM "šo pārstāvniecību lēnā garā mēģina dabūt zem sava spārna ar Latvijas Zinātnes padomi", kas, viņaprāt, būtu iespējams, ja to veidotu akadēmiķi un profesori.

"Iedomājaties, ka uz pasākumiem, kuros piedalās augstas klases zinātnieki, zinātņu akadēmiju un institūtu vadītāji, Latvija aizsūtīs kādu ierēdni. Nu nerunā šie cilvēki ar ierēdņiem, varbūt runā ar ministriem," skeptisks bija Kalviņš.

2023.gadā pamatfunkciju veikšanai Zinātnes padomē tika nodarbināti 58 darbinieki, kuru vidējais atalgojums bija 3101 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, teikts iestādes gada pārskatā.

No viņiem 72% bija ar augstāko izglītību, bet vēl 28% - zinātņu doktori. Turpretim Zinātņu akadēmijā no 28 darbiniekiem 39% bija akadēmiķi, 21% - zinātņu doktori, bet 40% darbiniekiem bija augstākā izglītība.

"Tas ir kaut kāds Latvijas sindroms, ka profesors - tas nav nekas. (..) Pie mums ir tā, ka bakalaurs, ja vien viņš ir atbilstošā amatā, māca, kā būs dzīvot akadēmiķiem," izteicās Kalviņš.

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka sarunas par iespējām budžetā piešķirt papildus naudu Zinātņu akadēmijai nebija iespējamas, jo 2025.gada valsts budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība. Izglītības nozarē papildus finansējums piešķirts tikai pedagogu atalgojumam.

Līdztekus politiķe norādīja uz plāniem "mazliet pārskatīt šo zinātnes struktūru", lai par Zinātnes akadēmijas, universitāšu un jauno zinātnieku lomu "būtu uz vienas plaknes".

"Mēs saprotam vēsturisko lomu, kāda bija Zinātņu akadēmijai, bet šobrīd tā ir mainījusies, un spēles noteikumi ir jāpārraksta," uzskata Čakša, piebilstot, ka sarunas turpināsies arī nākamā gada sākumā. Viņa priekšlikumus par Zinātņu akadēmijas attīstību tāpat sagaida no tās prezidenta Kalviņa, "jo IZM nebūs tā, kas izdomās jaunu divriteni".

2025.gadā, līdzīgi kā šogad, Zinātņu akadēmijas plānotais budžets ir 996 750 eiro, aģentūra LETA noskaidroja IZM. Šogad finansējums pamatdarbības nodrošināšanai bija 382 151 eiro, no kā darba samaksa un darba devēja sociālais nodoklis bija 270 013 eiro. Līgums par akadēmijas finansēšanu 2025.gadā vēl nav noslēgts.

Kā vēstīts, vairākas organizācijas nav saskaņojušas IZM rīkojuma projektu par 490 342 eiro pārdali no sociālās stipendijas fonda "Studētgods" vairāku starptautisku sporta sacensību rīkošanai Latvijā, aicinot ietaupītos līdzekļus atstāt augstākās izglītības sektorā.

IZM saskaņošanai nodevusi rīkojuma projektus par kopumā 1,188 miljonu eiro piešķiršanu vairākām sporta federācijām, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar nacionālas nozīmes starptautisku sporta sacensību organizēšanu šogad un nākamgad.

Teju pusmiljonu eiro piedāvāts pārdalīt no IZM budžetā atvēlētajiem, bet neizlietotajiem līdzekļiem stipendiju fondam "Studētgods".

Šādai iecerei nepiekrita Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Augstākās izglītības padome, jo papildu finansējums nepieciešams arī pašai augstākās izglītības un zinātnes jomai, tostarp Zinātņu akadēmijai.