:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2024/12/18/16552431t1h2348.png)
Dāvanas, dāvanas, dāvanas. Ko vīriņam? Zeķes, apenes, padušu smēri. Ko sieviņai? Smaržas, šalli, jaunu pannu. Ko bērniem? Tas visvieglākais. Lego, planšeti, “Nike” džordanus. Vecmāmiņai? Tai jau mūždien neko nevajag, bet tāpat – dvieļus, spiediena mērāmo, modernu tējkannu. Mammai tikmēr visdārgāko pomādi, lai zina, ka mīl. Tētim? Jezusmarija, nav ne jausmas. Instrumentu komplektu no “Lidla”, milzu tējas krūzi, pudeli smalkas šmigas. Ar čomiem tiksim galā bez dāvanām. Zvēriem būs labi ar vakariņām trīs stundas ātrāk par ierasto laiku, bet kolēģiem... kolēģiem tā jau dzimšanas dienas katru dienu, nevar ne atkauties. Kaimiņi tikmēr neko nav pelnījuši, bet sētniece vispār lai iet ellē. Katru rītu auro piecos no rīta zem logiem. Rudenī kliedz uz lapām, ziemā uz sniegu, bet vasarā uz bomžiem. Šausmas kaut kādas, ne Ziemassvētki.