/nginx/o/2024/12/18/16552702t1hb277.jpg)
Aukstums, saules gaismas trūkums un mainīgie laikapstākļi ziemā var negatīvi ietekmēt mūsu enerģijas līmeni, imunitāti un noskaņojumu. Tomēr, ieviešot dažus vienkāršus ikdienas ieradumus, ir iespējams saglabāt vai pat uzlabot gan fizisko, gan garīgo labsajūtu un veselību kopumā.
Aplūkosim piecus pārbaudītus un viegli ieviešamus paradumus, kas palīdzēs ziemas laikā justies labāk, būt enerģiskiem un stiprināt imunitāti. Ieteikumos, kā ikdienā pavisam vienkārši uzlabot pašsajūtu un līdz ar to būt daudz veselīgākam, dalās "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Fiziskās aktivitātes ziemā ir būtiskas ne tikai veselības saglabāšanai, bet arī labsajūtai, jo veicina endorfīnu – laimes hormonu – izdalīšanos, uzlabojot mūsu garastāvokli.
Regulāras kustības palīdz uzlabot asinsriti un stiprināt imūnsistēmu, kas ir svarīgi, lai izvairītos no sezonas saaukstēšanās un vīrusiem.
Papildu bonuss – fiziskas aktivitātes palīdz uzturēt vienmērīgu ķermeņa temperatūru, tāpēc aukstums šķiet mazāk traucējošs. Tādēļ tā vietā, lai līdz ar aukstāka laika iestāšanos dotos "ziemas guļā" uz dīvāna, centies pielāgot aktivitātes savām spējām un izmantot piemērotu apģērbu, lai nodrošinātu komfortu un drošību.
Fiziskās aktivitātes, kas ziemā var palīdzēt justies labāk
Pastaigas un nūjošana. Pastaigas svaigā gaisā pat aukstā laikā var ievērojami uzlabot noskaņojumu un stimulēt asinsriti. Nūjošana piešķir papildu dinamiku, jo tiek iesaistītas rokas, tādējādi stiprinot ķermeņa augšdaļu. Regulāras pastaigas arī palīdz saņemt tik ļoti nepieciešamo dienas gaismas devu, kas būtiski ietekmē D vitamīna izstrādi un līdz ar to – mūsu garastāvokli.
Slēpošana un snovbords. Ja ir iespēja ziemā doties uz kalniem vai slēpošanas trasēm, šis ir lielisks veids, kā aktīvi pavadīt laiku un dedzināt kalorijas. Šīs aktivitātes stiprina kāju muskuļus, uzlabo līdzsvaru un koordināciju, kā arī ļauj izbaudīt skaistus dabas skatus.
Ziemas skriešana. No skriešanas nav jāatsakās tikai tādēļ vien, ka termometra stabiņš ir noslīdējis zem nulles atzīmes – ar piemērotiem apaviem un siltu apģērbu arī ziemā skriešana ir lielisks un visiem pieejams veids, kā rūpēties par labu fizisko formu. Skriešana palīdz uzturēt sirds un asinsvadu veselību un uzlabo izturību.
Slidošana ir jautra, daudzu iecienīta ziemas izklaide, kas vienlaikus palīdz uzlabot līdzsvaru, koordināciju un stiprināt kāju muskuļus. Tas ir lielisks veids, kā brīvā laika pavadīšanu kopā ar ģimeni vai draugiem apvienot ar veselībai vērtīgu treniņu.
Sniega tīrīšana, īpaši, ja no sniega jāatbrīvo lielāka platība, var būt gan meditatīva nodarbe, gan intensīvs treniņš visām muskuļu grupām, tādēļ nekurni par sniega kupenām, bet izmanto šo aktivitāti savas veselības labā!
Ziemā bieži vien mēs mazāk pievēršam uzmanību šķidruma uzņemšanai, taču tas ir svarīgi visos gadalaikos. Pietiekams ūdens daudzums ziemā palīdz uzturēt ķermeņa temperatūru, atbalsta vielmaiņu un veicina labu veselību. Aukstajā sezonā, it īpaši telpās, ir zems gaisa mitruma līmenis, un tas var izraisīt ādas sausumu, elpceļu kairinājumu vai pat izraisīt dehidratāciju, ko bieži vien nemaz nepamanām.
Lai izvairītos no dehidratācijas un veicinātu labu pašsajūtu, arī ziemā ir ieteicams regulāri dzert ūdeni, pat ja nejūti izteiktas slāpes.
Ja vēsajā laikā ir grūtāk dzert "pliku" ūdeni, papildini to ar sezonas ogām, piemēram, dzērvenēm, kā arī citronu.
Papildus tam izvēlies arī siltus dzērienus, piemēram, zāļu tējas vai buljonu. Dienas laikā droši vari izdzert pat vairākas krūzītes zāļu tējas – tās gan sasildīs, gan dos enerģiju. Piemēram, zaļā tēja ir lielisks kafijas aizstājējs. Pēc ēšanas izvēlies piparmētru tēju, kas palīdzēs gremošanas sistēmai, savukārt vakarā tasīte kumelīšu tējas nomierinās un palīdzēs labāk iemigt. Aptiekā pieejamas arī dažādu citu augu ārstnieciskās tējas, kas palīdzēs uzlabot pašsajūtu.
Ja parasti kafijai vai tējai mēdz pievienot cukuru – samazini tā daudzumu vai atsakies pavisam.
Lai stiprinātu savu imunitāti un pasargātu organismu no sezonālām saslimšanām, vērts lietot vitamīnus. Tie spēlē būtisku lomu veselības uzturēšanā. Aktīvas darbadienas laikā ieteicams sevi palutināt ar nelielām vitamīnu un enerģijas devām. Uz darba galda vari turēt C vitamīna trieciendevu – svaigas dzērvenes, tāpat vari ēst nesālītus riekstus, žāvētus augļus vai svaigus dārzeņus, piemēram, mazos burkānus. Dienas laikā tā uzņemsi papildu enerģiju, lai produktīvi turpinātu darbu, kā arī vitamīnus, kas uzlabos pašsajūtu.
Ziemā, kad dienas ir īsākas un saules gaismas ir mazāk, piemērots apgaismojums telpās ir būtisks gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Nepietiekama vai nevienmērīga gaisma var izraisīt redzes nogurumu, galvassāpes un diskomfortu.
Pārāk blāva gaisma dienas laikā vai pārāk spilgta gaisma vakarā var izjaukt melatonīna – miega hormona – izdalīšanos.
Tas var novest pie bezmiega vai traucēta miega ritma, kā arī samazināt koncentrēšanās spēju un produktivitāti.
Spilgtāks un dabiskai gaismai līdzīgs apgaismojums palīdz kompensēt saules gaismas trūkumu, stimulējot serotonīna izdalīšanos un mazinot ziemas depresijas risku. Tādēļ,
lai ziemā uzlabotu pašsajūtu un veselību, ir svarīgi izmantot dažādus apgaismojuma avotus, apvienojot vispārējo telpas apgaismojumu ar lokālu, piemēram, galda lampām vai stāvlampām.
Izvēlies lampas ar siltu un dabiskam dienas gaismas tonim līdzīgu spektru. Papildus ieteicams pielāgot gaismas spilgtumu, regulējot gaismekļus atbilstoši dienas un vakara aktivitātēm. Tāpat neaizmirsti maksimāli izmantot dabisko gaismu, pa dienu atverot aizkarus un žalūzijas.
Sēdošā darbā neaizmirsti atpūtināt acis ievērojot 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm novērs acis no datora uz 20 sekundēm un paskaties tālumā, vismaz 20 m attālumā. Ja visu dienu pavadi sēžot pie datora, pēc darbadienas beigām elektroniskās ierīces centies izmantot pēc iespējas mazāk.
Atceries, ka acīm un prātam nepieciešama atpūta no ekrāna starojuma, tāpēc vismaz pusstundu pirms došanās gulēt nevajadzētu skatīties ekrānos.
Miega ilgumu darba dienās noteikti vajadzētu palielināt vismaz līdz 7 stundām, jo tieši šajā dienas periodā ķermenis atjaunojas, atpūšas un uzkrāj spēkus jaunai dienai.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)