Tīrā veidā jods dabā tikpat kā neeksistē, bet lielākoties ir pieejams kombinācijā ar kādiem sāļiem. Tā kā Latvijas teritoriju senā vēsturē ilgstoši klāja ledāji, šai reģionā augsnē joda ir ļoti maz, un pie mums audzētie augi un dārzeņi to tikpat kā nesatur. Toties var biežāk uzturā iekļaut tādas zivis kā lasi, siļķi, mencu, asari, kas ir labs joda avots. Diemžēl pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram puse Eiropas iedzīvotāju jodu neuzņem pietiekami.
Dienā nepieciešamā joda daudzums, atkarībā no vecuma:
- 0–5 gadu vecumā – 90 mcg;
- 6–12 gadu vecumā – 120 mcg;
- no 12 gadu vecuma kā arī pieaugušajiem – 150 mcg;
- grūtniecības un zīdīšanas periodā – 250 mcg.
D3 vitamīns
Otrs vairogdziedzera palīgs ir D3 vitamīns, kas pēdējā laikā ir plaši pētīts, un tā nozīme pierādīta. D3 vitamīnam ir svarīga loma gan kaulu veselībā, muskuļu darbības, imunitātes nodrošināšanā, gan arī autoimūno saslimšanu profilaksē.
Ar gadiem kauli fizioloģiski kļūst trauslāki, bet sievietēm menopauzes periodā līdz ar hormonālām pārmaiņām mainās arī kalcija vielmaiņa un pieaug osteoporozes risks, tādēļ D vitamīna līmenis asinīs jāpieskata jo īpaši.
Kā zināms, arī hroniska tireodīta gadījumā, kad imūnsistēma vēršas pati pret sava organisma vairogdziedzera šūnām, pamazām tās iznīcinot, ir svarīgi spēt uzturēt optimālu D3 līmeni asinīs, lai slimības progresēšanu apturētu un vairogdziedzera šūnas saudzētu.
Selēns
Lai gan šis mikroelements jāuzņem ikvienam, sevišķi būtisks tas ir tiem, kuriem diagnosticētas kādas vairogdziedzera saslimšanas. “Selēns nodrošina dažādu enzīmu darbību organismā, kas savukārt kontrolē hormonālo aktivitāti. Viens no tādiem enzīmiem ir dejodināze, kas aktivizē neaktīvo T4 hormonu, nodrošinot visas vairogdziedzera funkcijas cilvēka organismā,” stāsta Alīna Fleišmane. Vēl selēns gādā, lai jods labāk uzsūktos organismā un pasargā audus no brīvo radikāļu ietekmes.