/nginx/o/2024/12/19/16553949t1h3ed8.jpg)
Vairogdziedzera darbības traucējumi ir izplatīta problēma, kas var izpausties dažādos veidos – no noguruma un svara izmaiņām līdz sirdsklauvēm un psihoemocionālām svārstībām. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka agrīna problēmu identificēšana un atbilstoša rīcība var palīdzēt novērst komplikācijas un uzlabot vairogdziedzera darbību un dzīves kvalitāti. "Apotheka" sertificēta farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, kā atpazīt vairogdziedzera problēmas, un sniedz noderīgus ieteikumus, kā no tām izvairīties.
"Vairogdziedzeris spēlē nozīmīgu lomu mūsu veselības uzturēšanā. Tas regulē vielmaiņu, enerģijas līmeni un ietekmē gandrīz visus ķermeņa procesus. Atkarībā no tā, vai vairogdziedzeris darbojas pārāk aktīvi (hipertireoze) vai nepietiekami aktīvi (hipotireoze), par problēmām tā darbībā var liecināt virkne dažādu simptomu," norāda farmaceite.
Lūk, svarīgākās pazīmes, kas var liecināt par vairogdziedzera darbības traucējumiem. Konstatējot kādu no tām vai vairāku pazīmju kopumu, nevajadzētu atlikt ārsta konsultāciju!
Šīs pazīmes var liecināt par hipertireozi, kad vairogdziedzeris strādā pastiprināti:
Iespējams, vairogdziedzeris strādā par gausu un sākusies hipotireoze:
Citas kopīgas pazīmes:
Ja pamanāt šos simptomus, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, kurš var nozīmēt nepieciešamos izmeklējumus, piemēram:
Kas attiecas uz dzīvesveidu,
gādājot par to, lai vairogdziedzeris normāli funkcionē, jāņem vērā visiem labi zināmie ieteikumi: ēst veselīgi, censties uzturēt normālu svaru un saglabāt emocionālu līdzsvaru.
Tomēr ir vēl trīs ļoti vēlamas lietas vairogdziedzera normālas darbības nodrošināšanai. “Tas ir jods, selēns un D3 vitamīns, kas nepieciešami, lai iekšējās sekrēcijas dziedzeris – vairogdziedzeris – spētu gādāt par vielmaiņas regulāciju,” stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
Vairogdziedzeri veido folikuli, kas ir pildīti ar koloīdālu šķīdumu. Tajos veidojas vairogdziedzera hormoni tiroksīns (T4) un trijodtironīns (T3). “Šie hormoni aktīvi piedalās olbaltumvielu sintēzē, organisma termoregulācijā, ietekmē skeleta, muskuļu, reproduktīvas sistēmas attīstību un nervu sistēmas darbību,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Lai T4 un T3 varētu sintezēties un vairogdziedzeris spētu normāli funkcionēt, nesāktu streikot, radot virkni dažādu citu veselības traucējumu organismā, tostarp gremošanas trakta, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, ļoti būtiski ir uzņemt jodu.
“Vidēji dienā ieteicams uzņemt 150 mikrogramus (mcg) joda, ko lielākoties uzņemam ar pārtiku un ūdeni. Turklāt organisms pats spēj veidot joda rezerves, lai kompensētu tās dienas, kad ar uzturu jodu neuzņemam vajadzīgajā daudzumā,” norāda Alīna Fleišmane.
Tīrā veidā jods dabā tikpat kā neeksistē, bet lielākoties ir pieejams kombinācijā ar kādiem sāļiem. Tā kā Latvijas teritoriju senā vēsturē ilgstoši klāja ledāji, šai reģionā augsnē joda ir ļoti maz, un pie mums audzētie augi un dārzeņi to tikpat kā nesatur. Toties var biežāk uzturā iekļaut tādas zivis kā lasi, siļķi, mencu, asari, kas ir labs joda avots. Diemžēl pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram puse Eiropas iedzīvotāju jodu neuzņem pietiekami.
Dienā nepieciešamā joda daudzums, atkarībā no vecuma:
Otrs vairogdziedzera palīgs ir D3 vitamīns, kas pēdējā laikā ir plaši pētīts, un tā nozīme pierādīta. D3 vitamīnam ir svarīga loma gan kaulu veselībā, muskuļu darbības, imunitātes nodrošināšanā, gan arī autoimūno saslimšanu profilaksē.
Ar gadiem kauli fizioloģiski kļūst trauslāki, bet sievietēm menopauzes periodā līdz ar hormonālām pārmaiņām mainās arī kalcija vielmaiņa un pieaug osteoporozes risks, tādēļ D vitamīna līmenis asinīs jāpieskata jo īpaši.
Kā zināms, arī hroniska tireodīta gadījumā, kad imūnsistēma vēršas pati pret sava organisma vairogdziedzera šūnām, pamazām tās iznīcinot, ir svarīgi spēt uzturēt optimālu D3 līmeni asinīs, lai slimības progresēšanu apturētu un vairogdziedzera šūnas saudzētu.
Lai gan šis mikroelements jāuzņem ikvienam, sevišķi būtisks tas ir tiem, kuriem diagnosticētas kādas vairogdziedzera saslimšanas. “Selēns nodrošina dažādu enzīmu darbību organismā, kas savukārt kontrolē hormonālo aktivitāti. Viens no tādiem enzīmiem ir dejodināze, kas aktivizē neaktīvo T4 hormonu, nodrošinot visas vairogdziedzera funkcijas cilvēka organismā,” stāsta Alīna Fleišmane. Vēl selēns gādā, lai jods labāk uzsūktos organismā un pasargā audus no brīvo radikāļu ietekmes.
Diemžēl jāpiebilst, ka ne visos reģionos dzīvojošie var selēnu uzņemt dabīgā veidā ar uzturā lietotiem produktiem, jo ne visur augsne ir bagāta ar šo mikroelementu. Arī Latvijā augsnē ir zems selēna līmenis, tāpēc parasti selēnu rekomendē uzņemt ar uztura bagātinātājiem.
“Būtiski izvēlēties organisko selēnu, kas pilnvērtīgi uzsūcas un, nonākot šūnās un audos, aktivizē selēnproteīnus, tādā veidā nodrošinot nepieciešamās organisma funkcijas,”
iesaka farmaceite. “Savukārt cilvēkiem, kuriem jau ir kādas vairogdziedzera saslimšanas, jāpievērš vēl lielāka uzmanība selēna preparātu lietošanai, tie jāuzņem regulāri un rekomendētajās devās. Parasti iesaka selēnu uzņemt, sākot ar 200 mcg dienā un lietot preparātus tukšā dūšā, jo tad mikroelements organismā pilnvērtīgāk uzsūcas.”
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)