Jurēvics atzīst kļūdas Latvijas Bankas prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesā

Viņš skaidroja, ka trešdienas vakarā varējis redzēt, ka abiem kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu nav pietiekama atbalsta. "Šajā situācijā vienīgā atbildīgā rīcība bija atsaukt šos kandidātus," klāstīja Jurēvics, atgādinot, ka JV jau no paša sākuma esot uzstājusi par vienotu kandidātu uz Latvija Bankas prezidenta amatu.

Jurēvics, neskatoties uz opozīcijas kritiku par to, ka pēc šādas rīcības būs teju neiespējami atrast profesionāli, pauda pārliecību, ka koalīcija nākamā gada janvārī būs spējīga atrast augsti kvalificētu profesionāli, kuram ir arī augsta uzticēšanās sabiedrībā.

"Šajā situācijā mēs nevarējām iet uz parlamenta balsojumu, jo bija neskaidrība par to, ar kādiem spēkiem varētu ievēlēt nākamo Latvijas Bankas prezidentu. Ja šis process šodien būtu Saeimā noticis, tas vēl vairāk aptraipītu Latvijas Bankas reputāciju," skaidroja Jurēvics.

Jurēvics atzina, ka kandidātu atsaukšana notika pēdējā brīdī, taču tas esot labāk, nekā tas, ja šodien parlamentā notiktu neprognozējams vēlēšanu process.

Viņš teica, ka pašlaik svarīgākais ir dot pietiekamu laiku kandidātu izvirzīšanai, izvērtēšanai, lai eksperti, sabiedrība var rūpīgi iztaujāt kandidātus, debatēt.

Jurēvics atzina, ka pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas procesā bijušas kļūdas, tās esot jāanalizē un no tām ir jāmācās. Jurēvics solīja, ka turpmāk Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas process būs pārskatāmāks un sabiedrībai saprotamāks.

"Šobrīd šis koalīcijas lēmums bija pareizs, kas demonstrē arī koalīcijas vienotību," teica Jurēvics.

Vaicāts, vai šāds lēmums netraucēs tagad piemeklēt atbilstošus kandidātus, Jurēvics atzina, ka "šis process nepalīdz", bet pēc jaunā gada būšot garāks izvirzīšanas, izvērtēšanas process.

Jurēvics pieļāva, ka būs jāgroza arī Latvijas Bankas likums, lai skaidrāk nodefinētu procedūras.

"Atzīstu, ka šis process nebija līdz galam labs, bet mēs beigās pieņēmām vienīgo pareizo lēmumu," pausto kritiku par lēmumu pieņemšanu pēdējā brīdī komentēja Jurēvics.

Jau ziņots, ka JV un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Ja Saeima šonedēļ neievēlot Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, apstiprināja Latvijas Bankā.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.