Lietuvas premjers skeptisks par tuvināšanos ar Ķīnu, kamēr tā nemainīs nostāju par Krievijas iebrukumu Ukrainā

"Runājot par Ķīnas jautājumu, Ķīnas nostāja attiecībā uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Ķīnas nostāja ekonomiskajās attiecībās ar Eiropas Savienību vai ar Eiropas Savienības stratēģisko partneri - ASV - arī atstāj arvien mazāk iemeslu ticēt, ka tuvā un vidējā termiņā mēs spēsim pāriet uz kaut kādām ļoti draudzīgām attiecībām. Tāpēc [attiecību atjaunošana ar Ķīnu], kas tika minēta sociāldemokrātu programmā, labākajā gadījumā aprobežojas ar [pilna mēroga] diplomātisko attiecību atjaunošanu," Palucks teica ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš atkārtoti teica, ka gadījumā, ja Pekina nolemtu nosūtīt savu vēstnieku uz Lietuvu, arī Lietuva varētu sekot šim piemēram un iecelt savu vēstnieku Ķīnā. Tomēr premjerministrs lika noprast, ka šāda divpusējo attiecību uzlabošanās tuvākajā laikā nav gaidāma.

"Bet, runājot par attiecību dinamiku, gaitu, ir skaidrs, ka ceļš būs ērkšķains, jo mūsu nostāja attiecībā uz Ķīnu sakrīt ar Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Ķīnu. Un, protams, šīs attiecības nevis uzlabojas, bet gan stabili, pamazām plaisā," atzina Palucks.

Palucks valdības veidošanas laikā intervijā aģentūrai BNS uz jautājumu, vai Lietuva centīsies panākt sava vēstnieka atgriešanos Pekinā un Ķīnas vēstnieka atgriešanās Viļņā, atbildēja ar pārliecinošu "pilnīgi jā".

Vienlaikus sociāldemokrātu politiķis uzsvēra, ka attiecību normalizēšana notiks "nepazemojoties, nekrītot ceļos un neko nelūdzot".

Lietuva pieļāva "smagu diplomātisku kļūdu", atļaujot Taivānai atvērt pārstāvniecību Viļņā ar Taivānas nosaukumu, sacīja Palucks, taču atturējās pateikt, vai viņš piekristu lūgt Taibejai mainīt pārstāvniecības nosaukumu, ja Ķīna to prasītu.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paudis atbalstu attiecību ar Ķīnu normalizēšanai, lai gan uzsver, ka tam jāatbilst abu pušu interesēm.

Taču šomēnes apstiprinātās Palucka valdības programmā nav ne vārda par attiecību uzlabošanu ar Ķīnu. Gluži pretēji, dokumentā Ķīna norādīta kā nopietns izaicinājums Lietuvas ārpolitikai un drošības politikai.

"Ķīnas stratēģiskā partnerība ar Krieviju un pieaugošā ietekme Baltkrievijā uzskatāma par draudu. Šādos apstākļos Lietuvai ir svarīga vienota Eiropas Savienīas un NATO dalībvalstu nostāja pret Ķīnu," uzsvērts jaunās valdības programmā.

2021.gadā Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Ķīna cenšas starptautiski izolēt Taivānu, kuru uzskata par savu teritoriju.

Pekina arī noteica Lietuvai tirdzniecības ierobežojumus. Pušu strīdu izskata arī Pasaules Tirdzniecības organizācija.