Signe Bāliņa: IKT jomā ejam vienā virzienā ar abām pārējām Baltijas valstīm

IKT nozarē ar katru gadu vērojams progress, tomēr tas vēl nav pamats pašapmierinātībai. Digitālās desmitgades ziņojums par 2023. gadu liecina, ka Latvija e-pakalpojumu pieejamībā iedzīvotājiem un uzņēmējiem aizvien pārspēj Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Ievērojami celts arī mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas līmenis, tomēr mēs varam un sasniegt vairāk. Nozare gadu no gada kļūst arvien spēcīgāka: aug mūsu peļņas un apgrozījuma rādītāji, aug IKT uzņēmumu un nozarē nodarbināto skaits, palielinās IKT jomas īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Jau vairākus gadus eksporta īpatsvars ir lielāks par iekšējo tirgu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā darbojās 7060 IKT nozares uzņēmumu, kuros bija nodarbināti vairāk nekā 43 tūkstoši profesionāļu. Nozare 2023. gadā nodokļos samaksāja 976 miljonu eiro, veidoja 6,7% no IKP, turklāt bija viena no vadošajām eksporta nozarēm ar 1,64 miljardu eiro apjomu. Kopējais IKT uzņēmumu apgrozījums bija 5,6 miljardi eiro. Šie rādītāji ir labi, un tādēļ vēl jo vairāk mēs nedrīkstam zaudēt fokusu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.

Tādā jomā kā IKT attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ arī 5. decembra Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējai konferencei tika dots simbolisks nosaukums “FOKUSS. NĀKOTNE”. Arī šogad tika runāts par mākslīgā intelekta (MI) arvien pieaugošo lomu biznesa un valsts sektorā. Ne velti viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa savā uzrunā kā šā brīža aktualitāti akcentēja nacionālā MI centra izveidi. MI patiešām ir tas instruments, kura plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem ievērojami mainīs darba tirgu, padarot mūsu uzņēmumus konkurētspējīgākus kā valsts, tā globālā mērogā.

Noturīgai IKT infrastruktūrai nepieciešama pietiekoša kapacitāte maģistrālajiem tīkliem un pietiekošs skaits līniju. Laikā, kad MI loma kļūst arvien nozīmīgāka praktiski visās mūsu dzīves sfērās, jo īpaši iepriecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāja Ģirta Ozola teiktais, ka pēc šiem parametriem Latvija un Baltijas valstis ir pakāpi augstāk nekā vecā Eiropa un atrodas salīdzināmā situācijā ar Skandināviju un Poliju. “Pēdējā jūdze” un interneta pieejamība attālākajos reģionos joprojām ir nopietns nozares izaicinājums, tomēr, lai arī lēnāk, MI tehnoloģijas nonāk arī tur.

Jāpatur prātā, ka bez izglītotas sabiedrības nevarēsim izmantot visus tos labumus, kurus sniedz digitālās tehnoloģijas. Tādēļ jau kopš asociācijas dibināšanas viens no ļoti būtiskiem LIKTA mērķiem ir sabiedrības izglītošana, sākot no jauniešiem un beidzot ar senioriem. Liela daļa senioru apguvuši mūsdienās tik nepieciešamās datorprasmes, tomēr saistībā ar MI izmantošanu veidojas digitālā plaisa. LIKTA uzdevums ir palīdzēt apzināties šo tehnoloģiju iespējas gan ikviena cilvēka dzīvē, gan visas valsts kontekstā.

IKT ir stabili augoša nozare, kura nodarbina gudrus un viedus cilvēkus. Šajā ziņā mēs ejam vienā virzienā ar abām pārējām Baltijas valstīm. “EY Baltics” MI uztveres pētījums (EY Baltics AI Perception Survey Latvia, 2024) rāda: 50% no visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem tic, ka MI risinājumi padarīs dzīvi labāku. MI pakalpojumus Lietuvā izmanto 73% iedzīvotāju, Latvijā – 61%, bet Igaunijā – 60%. Līdzīgi kā ģeogrāfiski atrodamies savām kaimiņvalstīm pa vidu, tā arī MI izmantošanā esam viducī. Tādēļ mūsu nākamais uzdevums ir veicināt sabiedrības paradumu maiņu MI tehnoloģiju izmantošanā, tā kopīgi līdzdarbojoties savas valsts un arī reģiona tautsaimniecības izaugsmē. Te jāuzsver “SAP Norway” pārstāvja Filipa Johanesona konferencē teiktais, ka ikviens uzņēmums savas darbības rezultātā rada MI vērtības avotu un līdz ar to ikvienai organizācijai ir iespējas izmantot savus datus, lai kāpinātu sava uzņēmuma veiktspēju.

Kā LIKTA konferences “FOKUSS. NĀKOTNE” laikā atzīmēja LMT prezidents prof. Juris Binde, MI ienākšana iezīmē ceturtās industriālās revolūcijas laikmetu, kam līdzi seko arī sabiedrības bažas, ka tehnoloģijas cilvēkiem atņems darbu. Patiesībā tehnoloģijas sniegs risinājumus, kā darbu paveikt efektīvāk. Tāpēc ikvienu sabiedrības locekli nepieciešams izglītot par MI iespējām un to pielietojumu, tādējādi mazinot bailes vai skepsi pret šo tehnoloģiju.

Izglītība spēlē būtisku lomu arī mūsu noturībā pret draudiem. “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlausks konferencē pauda atziņu: kiberdrošības pamatā ir sabiedrības izpratne par pastāvošo draudu apjomu un veidiem, kā sevi pasargāt. Šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad draudi kļuvuši arī virtuāli, turklāt krāpnieki savās shēmās izmanto arī MI iespējas, šis ir vēl viens aspekts intensīva darba turpināšanā pie sabiedrības apbruņošanas ar zināšanām.

Tāpēc īpašs lepnums, ka šogad “Platīna pelei” pirmo reizi tika nominēta pirmsskolas skolotāja – Alūksnes PII “Sprīdītis” pedagoģe Dita Holla –, kura jau bērnudārzā pašus mazākos iepazīstina ar programmēšanu. IKT nozares loma tikai pieaugs, tāpēc svarīgi jau tagad likt pamatus tam, lai Latvija varētu apmierināt nozares pieprasījumu pēc kvalitatīva darbaspēka. Īpaši gribu atzīmēt arī Latvijas Universitātes Studentu padomes, Datorikas fakultātes Studentu padomes un biedrības “Datoriķi” projektu “MārtiņaCTF 24”, kurš saņēma Aizsardzības ministrijas goda rakstu. Šis projekts startēja kategorijā “Labākā kiberdrošības iniciatīva” un, kā norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politikas direktors, Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektors Rolands Heniņš, šī balva ir par tādiem risinājumiem, kas dod ieguldījumu mūsu kopīgai kiberdrošības telpai.

Latvijas IKT nozares radītais pienesums un nākotnes potenciāls ir neapstrīdams. Nozare apzinās MI iespējas efektivizēt un revolucionizēt procesus ikvienā jomā, un arī lēmumu pieņēmēji apzinās, ka ir būtiski sniegt atbalstu nozarei šo iespēju apzināšanā un izmantošanā. Te iezīmējas darbs, kas nozarei kopā ar valsti jāveic, lai izglītotu sabiedrību par iespējām izmantot MI savā labā.