Krievija pārtraukusi tiešās naftas piegādes Eiropai pa cauruļvadu “Družba” (3)

Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka bez iepriekšēja brīdinājuma “Transneft” pārtrauca naftas pārsūknēšanu pa naftas vadu “Družba”, kas ar Krievijas atradnēm savieno naftas pārstrādes rūpnīcas Ungārijā, Slovākijā un Čehijā.

Naftas vadā, kas tika izbūvēts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, lai piegādātu izejvielas Austrumeiropas sociālistiskajām valstīm, ir radušās tehniskas problēmas, ziņo trīs aģentūras avoti nozarē. Pēc viņu teiktā, “Transneft” sistēmā kļūme radusies Uņečas sūkņu stacijā, kas ir viena no lielākajām centrālajā Krievijā. Tā rezultātā tika pārtraukta naftas piegāde ne tikai uz ES, bet arī uz Baltkrieviju, ziņo Reuters.

Pēdējos mēnešos pa cauruļvadu “Družba”, kas stiepjas uz Vāciju, katru dienu tiek pārsūknēti aptuveni 300 000 barelu Urals jēlnaftas. Tā joprojām ir galvenais izejvielu avotsnaftas pārstrādes rūpnīcām Ungārijā un Slovākijā, kuras ir atbrīvotas no Eiropas Savienības naftas embargo pret Krieviju.

Turklāt Vācija saņem Kazahstānas naftu caur cauruļvadu “Družba”: pagājušajā gadā šādas piegādes sasniedza 1 miljonu tonnu, un šogad tās bija plānots palielināt līdz 1,3-1,35 miljoniem tonnu.

Saskaņā ar viena no Reuters avotu vēstītā, naftas cauruļvada darbības traucējumu novēršana var ilgt līdz decembra beigām. Cits apgalvo, ka problēmu varētu atrisināt dažu mēnešu laikā.

Pēc Eiropas izsludinātā embargo, kas apturēja Krievijas naftas piegādes pa jūru uz kādreiz lielāko tirgu, tikai divas ES valstis turpina saņemt naftu no Krievijas Federācijas. Saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (CREA) datiem Slovākija novembrī ar “Družba” starpniecību iegādājās naftu 132 miljonu eiro vērtībā, bet Ungārija – 108 miljonu eiro vērtībā. Abas valstis turpina pirkt arī Krievijas gāzi – attiecīgi par 129 miljoniem eiro un 141 miljonu eiro novembrī.

Kopumā CREA lēš, ka ES pagājušajā mēnesī iegādājās Krievijas energoresursus 1,1 miljarda eiro vērtībā. Papildus Ungārijai un Slovākijai arī Austrija turpina saņemt Krievijas cauruļvadu gāzi (par 187 miljoniem eiro mēnesī), savukārt Francija un Spānija iegādājas arī sašķidrinātu dabasgāzi no Krievijas (attiecīgi par 252 miljoniem eiro un 176 miljoniem eiro).