Noskaties ⟩ “Biznesmeņi” no hosteļa Lietuvā – uzņēmumus ar nodokļu parādiem pārraksta uz fiktīviem īpašniekiem

Lielai daļai uzņēmumu pirms pārmaiņām bijuši nodokļu parādi. Noprotams, ka to agrākie īpašnieki šādā veidā vēlējušies atbrīvoties no saistībām.

Jāatgādina, ka Juridiskais birojs maksātnespējas jautājumos konsultēja cilvēkus par atbrīvošanos no parādiem ar maksātnespējas procesa palīdzību. Taču, maldināti, daudzi ne vien tā arī palika ar saviem parādiem, bet nonāca vēl sliktākā situācijā. Raidījums “de facto” jau šogad janvārī stāstīja, ka viens no uzņēmumiem, kas kā biroju pārstāvošs figurēja līgumos ar klientiem, bija SIA “LNI”, kas oficiāli bija noformēts uz biroja vadītāja Oto Bezbaiļa brāļa vārda. Šogad maijā uzņēmums tika pārrakstīs kādam 64 gadus vecam Lietuvas pilsonim Sigitam Stasiulim. Un izrādās – SIA “LNI” tāds nav vienīgais.

No maija līdz pat novembrim Sigitas Stasiulis kļuvis par īpašnieku vai valdes locekli 12 Latvijas uzņēmumos (SIA "LNI", SIA "DI-VISION", SIA UMDK, SIA "Naturelo", SIA "ogapoga", SIA "Are Būve", SIA "SK Celtnieks", SIA, "CK7", SIA "Ltdautolīzings", SIA "CONTENT", SIA "ONIORS", SIA "RV Group"). Tie darbojas dažādās jomās, ir lielāki un mazāki, bet vienojošais ir tas, ka lielai daļai no tiem ir nodokļu parādi.

Pats Sigitas Stasiulis esot no Lietuvas pilsētas Šauļiem, dokumentus Latvijas iestādēm paraksta ar elektronisko parakstu. Minētais Lietuvas pilsonis Latvijas Uzņēmumu reģistram norādījis vismaz trīs savas adreses Lietuvā. Visvairāk – kādā Šauļu hosteļa istabā. Lietuvieši nav hosteļa ierastie iemītnieki, tādēļ reģistratūrā par “de facto” meklēto personu tur reaģēja ar izbrīnu, un tādu neatceras.

Tāpat par Stasiuli neviens neko nav dzirdējis arī citās norādītajās adresēs Šauļos. Vienā no tām dzīvojusi veca sieviņa, bet jau vairākus mēnešus kopš viņas nāves dzīvoklis ir tukšs. Trešo adresi, kurā arī neviena nav un kaimiņi neko nezina, kā savu Latvijas Uzņēmumu reģistram turklāt norādījis vēl kāds lietuvietis Kestutis Laurinavičius. Viņš novembrī kļuvis par četru Latvijā reģistrētu uzņēmumu īpašnieku (SIA "Gaismas vibrācijas", SIA "EUROCONCERT", SIA "Baltic bistro", SIA "Sliko").

Taču arī tas vēl nav viss. Pēc pārreģistrācijas Latvijas uzņēmumiem tiek mainīta adrese, bieži uz kādu namu Gaujas ielā Rīgā. Un caur to līdzīgi izgaismojas vēl vismaz četri Lietuvas pilsoņi, kuri pēdējā laikā katrs parādās vairākos Latvijas uzņēmumos (Edvinas Docius, Vitalijus Kabaila, Ragaišis Darius, Osipovas Aleksandras.)

Adreses norādītas fiktīvi. No pastkastītēm izņemtās uzņēmumiem adresētās valsts iestāžu vai parādu piedziņas vēstules kaudzēm krājas mājas kāpņutelpā. Un, lai arī mājas iedzīvotāji par to esot ziņojuši policijai, tas turpinoties jau vairāk nekā gadu.

Nu jau lietuviešiem piederošo uzņēmumu iepriekšējie īpašnieki Latvijā, ar kuriem “de facto” centās sazināties, lielākoties neatsaucās. Viens norādīja, ka pārdevis uzņēmumu ar sludinājumu portālā atrastas personas palīdzību. Bet vēl cits – SIA “Baltic bistro” agrākais īpašnieks Edgars Kozlovskis īpašnieku maiņu pamatoja ar konsultantu ieteikumiem maksātnespējas jautājumā. Uzņēmumam ir 30,5 tūkstošu eiro nodokļu parāds

“Un tad man teica: maksātnespēja būs ilgs process, otrs variants, man piedāvāja, ka var uztaisīt, teiksim tā, ka pārņem viņu vadībā visu to maksātnespējas procesu, un man tas viss ir ātrāk nost. Nu es izvēlējos ātrāk nost to visu no saviem pleciem. Tāpēc es vienkārši nesaskatīju nekādas pretlikumīgas darbības tajā situācijā. Jo es viņiem teicu: pagaidiet, pagaidiet! Kā tad tagad būs, man pēc tam zvanīs un teiks, ka kaut kādiem bomžiem ir uzrakstīts? Un tad man atbildēja - nē, nē, viss kārtībā, tas viss ir oficiāli.”

Šis pakalpojums izmaksājis 3500 eiro, uzņēmuma īpašniekam teikts, ka ar paša iesaisti maksātnespējas process izmaksāšot tikpat. Kurš ir bijis konsultants, viņš gan atklāt negribēja.

No Maksātnespējas kontroles dienestā un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) stāstītā gan izriet, ka šādā veidā atbrīvoties no parādiem un atbildības vai iesaistes tālākos procesos var arī nesanākt. Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore Alla Ličkovska stāstīja, ka maksātnespējas administratori var vērsties arī pie agrākajiem uzņēmuma pārstāvjiem.

“Viņi skatās, kura rīcībā tā informācija potenciāli varētu būt, un arī tostarp viņš var noteikt vairākus parādnieku pārstāvjus, un uzlikt pienākumus gan iesniegt dokumentus, gan sniegt ziņas par iepriekš slēgtajiem darījumiem. Līdz ar to tas, ka es tur trīs mēnešus pirms maksātnespējas iecēlu citu valdi, nemaz nenozīmē to, ka es varu mierīgi gulēt, ja esmu kaitējis kreditora interesēm, lai samazinātu parādnieka mantu, lai nemaksātu kādam,” viņa sacīja. Turklāt konstatējot negodprātīgu rīcību, kā papildsodu dienests varot uzlikt liegumu nodarboties ar komercdarbību.

Un arī VID vērtējot uzņēmuma pagātnes notikumus.

“Ja ir izveidojies nodokļu parāds, tad tajā brīdī amatpersonas nomaiņa nekādi nepalīdz tam, kurš šo parādu izveidoja, no atbildības atbrīvoties. Tāpēc ir grūti saprast, kādēļ šāda mainīšana notiek. Jo, ja šis nodokļu parāds atbilst jau kritērijiem un apjomiem, pie kuriem VID piemēro riska personas statusu, tad mēs skatāmies uz to, kas bija tā persona, kas šo parādu izveidoja,”

sacīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Nav gan arī līdz galam skaidras atbildes, kā vispār iespējams, ka ilgstoši iespējama acīmredzami fiktīvu īpašnieku un amatpersonu reģistrēšana arī līdzīgām pazīmēm. Uzņēmumu reģistrā saka, ka sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu seko līdzi riskiem. “Mēs šo informāciju, pirms reģistrēt, pārsūtām [VID], un tālāk tikai pozitīvas atbildes gadījumā šīs izmaiņas tiek reģistrētas. Ja šī persona ir jau vairākās SIA kā valdes loceklis, tad ir informācija VID, VID mums dod atpakaļ informāciju. Ja tur nesaskata riskus nodokļu jomā, tad šī reģistrācija tiek atļauta, mēs viņu arī reģistrējam,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis. Tāpat reģistrāciju var liegt pēc policijas ziņām.

Šajā gadījumā līdzīgas darbības turpinās vismaz pusgadu, tātad ne no vienas iestādes šajā posmā liegumu nav bijis. Policijā nedomā, ka kaut kas varētu būt palaists garām, jo kopumā informācijas apmaiņa gan Latvijas iekšienē, gan, piemēram, ar Lietuvu, notiekot un sadarbība esot vērtējama kā ļoti laba. Turklāt uzņēmumu pārrakstīšana pati par sevi var nebūt galvenais noziegums, svarīgs ir iemesls, kāpēc tas tiek darīts.

“Jūsu pieminētais gadījums - predikatīvais noziedzīgais nodarījums visticamāk ir krāpšana, kad cilvēki mēģina, solot atrisināt viņa problēmas, dabūt naudu, un, protams, ka nekādu problēmu viņi atrisināt nevar, un skaidrs, ka tādā veidā tiek izkrāpti naudas līdzekļi no cilvēka. Un varbūt, ka tādu paņēmienu viņi izmanto šo uzņēmumu pārreģistrēšanu,”

spriež Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis. Tādā gadījumā izmeklēšanu var sākt gan pēc apkrāpto personu iesnieguma, gan citiem signāliem. Vai tas tiek vai tiks darīts šajā gadījumā, skaidras atbildes gan nav.

Oto Bezbailis, kurš pats piedāvā palīdzību maksātnespējas lietās un ar kuru saistītais uzņēmums šādi viens no pirmajiem pārrakstīts lietuvietim Sigitam Stasiulim, neatsaucās ne uz zvaniem, ne telefona ziņu, ne e-pasta vēstuli. Savukārt viņa brālis, kurš oficiāli bija minētā uzņēmuma īpašnieks, nekādus komentārus nesniedza, norādot, ka jāvēršas pie Oto Bezbaiļa, kurš to organizējis.